Projekts

Projekts

Profesionālās izglītības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Profesionālās kvalifikācijas līmenis – teorētiskā un praktiskā

sagatavotība, kas dod iespēju personai veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu.

(2) Profesionālā pamatizglītība – pamata pakāpes profesionālā izglītība, kas nodrošina pirmā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(3) Profesionālā vidējā izglītība – vidējās pakāpes izglītība, kuras uzsākšanai nepieciešama pamatizglītība un kas nodrošina trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī dod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē.

(4)Arodizglītība – profesionālās vidējās izglītības daļa, kurā iegūtās zināšanas un prasmes dod iespēju veikt darbu noteiktā profesijā atbilstoši otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; arodizglītība nedod tiesības turpināt izglītību augstākā pakāpē.

(5) Profesionālā koledžas izglītība – augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kuras iegūšanai nepieciešama profesionālā vidējā izglītība vai vispārējā vidējā izglītība un kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(6) Profesionālā augstskolas izglītība – augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kuras iegūšanai nepieciešama profesionālā vidējā izglītība vai vispārējā vidējā izglītība un kas nodrošina piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

(7) Profesionālās izglītības iestādes licencēšana – profesionālās izglītības iestādes tiesību iegūšana uzsākt konkrētas profesionālās izglītības programmas īstenošanu un savā vārdā izsniegt dokumentu pēc attiecīgās izglītības programmas apguves.

(8) Profesionālās izglītības programmas akreditācija – profesionālās izglītības iestādes tiesību iegūšana izsniegt valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(9) Profesionālās izglītības iestādes akreditācija – izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes noteikšana, kuras rezultātā izglītības iestādei piešķir valsts atzītas profesionālās izglītības iestādes statusu.

2.pants. Likuma mērķis un pamatuzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības

politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību un attīstību.

(2) Likuma pamatuzdevumi:

1) noteikt profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas klasifikācijas struktūru;

2) reglamentēt profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu darbību.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums attiecas uz visām profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām un institūcijām, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, izņemot augstskolas.

(2) Profesionālās izglītības īstenošanu augstskolās un to sastāvā iekļautajās institūcijās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, kā arī attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanu reglamentē Augstskolu likums un citi likumi.

4.pants. Profesionālās izglītības pakāpes

(1) Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas trīs profesionālās izglītības pakāpes:

1) pamata pakāpe;

2) vidējā pakāpe;

3) augstākā pakāpe.

(2) Augstākās pakāpes profesionālā izglītība iedalāma šādi:

1) profesionālā koledžas izglītība;

2) profesionālā augstskolas izglītība.

5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā atbilstoši Eiropas Savienības profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmā iedibinātajai profesionālās kvalifikācijas līmeņu struktūrai ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi (turpmāk – kvalifikācijas līmeņi):

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu aroda speciālista izpildītāja darbu;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteikta aroda speciālista izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpilddarba plānošana un organizēšana;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģīta aroda speciālista izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.

6.pants. Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti

(1) Valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti apliecina iegūtās profesionālās izglītības pakāpi un iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(2) Likums nosaka šādus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) atestāts par profesionālo vidējo izglītību;

4) profesionālās koledžas izglītības diploms;

5) profesionālās augstskolas izglītības diploms.

7.pants. Profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Profesionālās kvalifikācijas ieguvi apliecina profesionālās kvalifikācijas apliecība vai attiecīgs ieraksts profesionālās izglītības dokumentā.

(2) Profesionālo kvalifikāciju, ko iegūst pilnīgi apgūstot attiecīgo profesionālās izglītības programmu – apgūstot programmas saturisko daļu, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu un citus profesionālās izglītības standartā noteiktos noslēguma pārbaudījumus, apliecina attiecīgs ieraksts valsts atzītā profesionālās izglītības dokumentā.

8.pants. Maksa par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem finansējuma normatīviem un noteiktajai kārtībai no valsts budžeta sedz:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguvi;

2) profesionālās izglītības ieguvi tiem izglītojamiem, kuri izturējuši konkursu uz valsts noteikto vietu skaitu koledžā un apgūst profesionālās koledžas izglītības programmu pirmo reizi;

3) vienu reizi katras profesionālās izglītības programmas apguves laikā profesionālās izglītības programmā plānoto noslēguma pārbaudījumu izmaksas un citas ar profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu saistītās izmaksas.

(2) Profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta sedz:

1) izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, ja izglītojamais ar speciālām vajadzībām atrodas speciālās izglītības vai sociālās un pedagoģiskās korekcijas iestādē;

2) notiesātajiem, ja notiesātais atrodas brīvības atņemšanas

vietā.

(3) Pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji.

9.pants. Profesionālās izglītības ieguves kreditēšana

Izglītojamajam, kas apgūst augstākās pakāpes profesionālās izglītības programmu, ir tiesības saņemt studējošo kredītu.

II nodaļa

Profesionālās izglītības organizācija

10.pants. Profesionālās izglītības organizācijas struktūra

(1)Valsts līmenī profesionālo izglītību organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētiem pašvaldību vadītājiem.

(2) Rajonu un republikas pilsētu līmenī profesionālo izglītību organizē rajonu un republikas pilsētu pašvaldības sadarbībā ar ministrijām, nozaru darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un profesionālās izglītības iestādēm.

(3) Pilsētu un pagastu līmenī profesionālo izglītību organizē pilsētu un pagastu pašvaldības, sadarbībā ar teritoriālajām darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un profesionālo izglītību īstenojošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

11.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) apstiprina to institūciju sarakstu, kuras ir atbildīgas par attiecīgo profesionālās kvalifikācijas valsts un nozaru standartu izstrādi un apstiprināšanu;

2) apstiprina to profesiju sarakstu, kurām ir nepieciešams noteikt profesionālās kvalifikācijas valsts standartu;

3) apstiprina profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus un nosaka to izgatavošanas kārtību;

4) nosaka studējošo kredīta piešķiršanas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību;

5) izdod koledžu akreditācijas noteikumus.

12.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju un juridisko un fizisko personu darbību;

2) izstrādā Profesionālās izglītības padomes nolikumu un nodrošina tās darbību;

3) izstrādā rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes paraugnolikumu;

4) organizē profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās koledžas izglītības standartu izstrādi un apstiprina tos, nosaka vispārējās izglītības saturu profesionālās izglītības programmās;

5) izstrādā profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus;

6) nosaka profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu izsniegšanas kārtību profesionālās izglītības iestādēs;

7) nosaka noslēguma pārbaudījumu organizācijas kārtību profesionālās izglītības iestādēs;

8) izstrādā profesionālās izglītības standartu un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādes finansēšanas noteikumus;

9) izstrādā profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru finansēšanas noteikumus;

10) izveido un aktualizē mācību un eksaminācijas centru reģistru;

11) apstiprina valsts dibināto koledžu nolikumus;

12) savas kompetences ietvaros izdod tiesību aktus, kā arī izstrādā profesionālās izglītības sistēmas darbībai nepieciešamos Ministru kabineta tiesību aktu projektus.

13.pants. Citu ministriju kompetence

Citas ministrijas:

1) piedalās profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas

izstrādē;

2) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes no šiem nolūkiem iedalītajiem līdzekļiem;

3) piedalās profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē un aktualizācijā;

4) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē savā pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu profesionālo pilnveidi.

14.pants.Valsts profesionālās izglītības padome

(1) Valsts profesionālās izglītības padome (turpmāk — Profesionālās izglītības padome) ir konsultatīva padome, kas izstrādā priekšlikumus valsts politikā un stratēģijā profesionālās izglītības jomā.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija izveido Profesionālās izglītības

padomi, un tās sastāvā vienādā skaitā ir Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas un valsts pārvaldes institūciju izvirzītie pārstāvji.

(3) Profesionālās izglītības padomes nolikumu apstiprina izglītības

un zinātnes ministrs, pēc saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

15.pants. Profesionālās izglītības padomes galvenie darbības

virzieni

(1) Profesionālās izglītības padome prognozē nepieciešamo valsts finansēto izglītojamo skaitu tautsaimniecības nozarēs atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.

(2) Profesionālās izglītības padome, ņemot vērā valsts un pašvaldību budžeta iespējas, izvērtē priekšlikumus un sniedz ieteikumus:

1) par pārmaiņām profesionālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru tīklu struktūrā;

2) profesionālās izglītības iestāžu, atbalsta iestāžu un mācību un eksaminācijas centru finansēšanas noteikumu izstrādei;

3) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādei un aktualizācijai;

4) noslēguma pārbaudījumu organizācijai profesionālās izglītības iestādēs;

5) profesionālās izglītības iestāžu licencēšanas un šo iestāžu un profesionālās izglītības programmu akreditācijas noteikumu izstrādei;

6) pedagogu izglītošanas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas organizēšanai;

7) izglītojamo skaita noteikšanai valsts finansētajās profesionālās izglītības iestādēs.

16.pants. Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības

padomes

(1) Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes apvieno rajonu un republikas pilsētu pašvaldību, darba devēju apvienību un arodbiedrību un profesionālās izglītības iestāžu deleģētos pārstāvjus.

(2) Rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes:

1) iesniedz priekšlikumus Profesionālās izglītības padomei par attiecīgās nozares attīstības virzieniem savā administratīvajā teritorijā;

2) sadarbībā ar darba devēju organizācijām un arodbiedrībām attiecībā uz savu administratīvo teritoriju analizē darba tirgus pieprasījumu un prognozē dažādās tautsaimniecības nozarēs nepieciešamo speciālistu skaitu;

3) piedalās profesionālās izglītības standartu un programmu izstrādē un aktualizācijā;

4) piedalās profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) sniedz priekšlikumus par mācību un eksaminācijas centru dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) deleģē pārstāvjus darbam profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijās;

7) deleģē pārstāvjus profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanai.

 

 

17.pants. Pašvaldību kompetence

Rajonu, republikas pilsētu un pagastu pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

1) dibina, reorganizē un likvidē rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes, saskaņojot ar Izglītības padomi;

2) izstrādā rajonu un republikas pilsētu profesionālās izglītības padomes nolikumu un apstiprina to;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dibina, reorganizē un likvidē profesionālās izglītības iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

4) piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, kā arī sadarbībā ar darba devēju organizācijām risina jautājumus, kas saistīti ar prakses vietas nodrošināšanu izglītojamiem pašvaldības teritorijā.

18.pants. Arodbiedrību kompetence

Arodbiedrības savas kompetences ietvaros piedalās:

1) profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

2) darba tirgus izpētē un nozaru attīstības plānošanā;

3) profesionālās kvalifikācijas standartu izstrādē;

4) profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas vērtēšanā;

5) profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanā;

6) profesionālās izglītības īstenošanā, izglītojamiem nodrošinot nepieciešamos darba apstākļus prakses vietās;

7) noslēdzot darba koplīgumus, piedalās darbinieku profesionālās pilnveides organizēšanā.

19. pants. Darba devēju organizāciju kompetence

Darba devēju organizācijas savas kompetences ietvaros:

1) piedalās profesionālās izglītības stratēģijas un politikas veidošanā un īstenošanā, valsts pieprasījuma, darba tirgus un nozaru attīstības virzienu plānošanā;

2) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un nozaru darbinieku organizācijām izstrādā profesionālās izglītības attīstības tendences nozarēs;

3) sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un darbinieku organizācijām savā administratīvajā teritorijā veic profesionālās izglītības attīstības virzienu plānošanu;

4) sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām, uzņēmumu arodorganizācijām izstrādā konkrētus mērķus un prioritātes profesionālajā izglītībā attiecīgai pilsētai, pagastam vai uzņēmumam.

20.pants. Profesionālās izglītības atbalsta iestādes

(1) Valsts, pašvaldības un citas juridiskās un fiziskās personas var dibināt, reorganizēt un likvidēt profesionālās izglītības atbalsta iestādes, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(2) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes pamatuzdevums ir nodrošināt zinātnisko, informatīvo un metodisko atbalstu izglītības iestādēm profesionālās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā.

 

III nodaļa

Profesionālās izglītības iestādes

21.pants. Profesionālās izglītības iestāžu dibināšanas,

reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

(2) Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Izglītības padomes atzinumu un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Privātās profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

22.pants. Profesionālās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

(1) Profesionālās izglītības iestāde ir juridiskā persona, tās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, normatīvie akti un tās nolikums.

(2) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, valsts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgā izglītības iestāde.

(3) Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto paraugnolikumu, pašvaldības profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestāde izstrādā savu nolikumu un saskaņo to ar Izglītības un zinātnes ministriju, šo nolikumu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome).

23.pants. Profesionālās izglītības iestādes nolikums

Profesionālās izglītības iestādes nolikumā ir jānorāda šādas ziņas:

1) iestādes nosaukums un juridiskā adrese;

2) pamatdarbības mērķi un uzdevumi;

3) izglītības programmas un to īstenošanas formas;

4) izglītojamo un iestādes darbinieku tiesības un

pienākumi;

5) pārvaldes un konsultatīvās institūcijas un to kompetence;

6) pašpārvaldes formas;

7) iestādes finansēšanas kārtība;

8) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

24.pants. Profesionālās izglītības iestādes nosaukums Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju un atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes, organizācijas formas un izglītības programmu rakstura, iekļaujams viens no šādiem diferencētājvārdiem:

1) arodskola, skola, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās pamatizglītības programma;

2) arodvidusskola, ja tiek īstenota vismaz viena arodizglītības programma;

3) ģimnāzija vai tehnikums, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma;

4) amatniecības vidusskola, ja tiek īstenota vismaz viena profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve nodrošina likumā “Par amatniecību” noteikto amatniekam- amata zellim - obligāto kvalifikācijas prasību izpildi;

5) koledža, ja ne mazāk kā puse no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas;

6) amatniecības meistaru skola, ja ne mazāk kā puse no īstenotajām izglītības programmām ir profesionālās koledžas izglītības programmas, kuru apguve nodrošina likumā “Par amatniecību” noteikto amatniekam - amata meistaram - obligāto teorētisko zināšanu pārbaudes prasību izpildi.

 

25.pants. Mācību un eksaminācijas centri

(1)Vienotu prasību nodrošināšanai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši nozaru klasifikācijai var tikt izveidotas struktūrvienības – mācību un eksaminācijas centri:

1) valsts profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina reorganizē un likvidē Izglītības un zinātnes ministrija vai citas ministrijas, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu;

2) pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu;

3) privātajās profesionālās izglītības iestādēs mācību un eksaminācijas centrus dibina, reorganizē un likvidē dibinātājs, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu.

(2) Mācību un eksaminācijas centra darbības tiesiskais pamats ir tā nolikums, un to apstiprina institūcija, kuras pārziņā ir attiecīgā profesionālās izglītības iestāde.

(3) Mācību un eksaminācijas centri sadarbībā ar izglītības iestādēm un profesionālajām biedrībām atbilstoši pirmā līdz trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas standarta prasībām:

1) izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu;

2) izveido profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijas;

3) organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

4) var organizēt un vadīt profesionālās izglītības iestādēs izglītojamiem praktiskās mācības un praksi.

(4) Profesiju sarakstu, kurās profesionālās kvalifikācijas eksāmens

kārtojams mācību un eksaminācijas centrā, ņemot vērā Profesionālās izglītības padomes atzinumu, apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(5) Mācību un eksaminācijas centros profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto visu iestāžu, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, izglītojamie, kuri apgūst attiecīgā profila profesionālās izglītības programmas.

IV nodaļa

Profesionālās izglītības īstenošana citās institūcijās

26.pants. Profesionālās izglītības īstenošana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot profesionālās izglītības programmu, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

27.pants. Profesionālās izglītības īstenošana amata meistaru darbnīcās un studijās

Kārtību, kādā izglītojamie apgūst profesionālās izglītības programmas amata meistara darbnīcā vai studijā, nosaka šis likums, likums “Par amatniecību” un citi tiesību akti.

28.pants. Profesionālās izglītības īstenošana darba devēju uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)

Profesionālo izglītību darba devēja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) var iegūt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki, apgūstot profesionālās izglītības programmas kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai.

V nodaļa

Profesionālās izglītības satura organizācija

29. pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie

pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir:

1) profesionālās kvalifikācijas standarts;

2) profesionālās izglītības standarts;

3) profesionālās izglītības programma.

30.pants. Profesionālās kvalifikācijas standarts

Profesionālās kvalifikācijas standarts nosaka prasības - nepieciešamo izglītības līmeni, teorētiskās zināšanas un prasmes, kas dod iespēju veikt darba pamatuzdevumus attiecīgajā profesijā.

31.pants. Profesionālās izglītības standarts

Profesionālās izglītības standarts atbilstoši attiecīgajai profesionālās izglītības pakāpei un sasniedzamajam kvalifikācijas līmenim nosaka:

1) profesionālās izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;

2) profesionālās izglītības pamatsaturu un programmas īstenošanas plāna izveides pamatnostādnes;

3) mācību sasniegumu vērtēšanas kritērijus un metodiku.

32.pants. Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma ir izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši profesionālās izglītības standartam nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas īstenošanas mērķi un

uzdevumus;

2) profesionālās izglītības saturu;

3) programmas īstenošanas plānu;

4) programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finansiālos un materiālos līdzekļus.

(2) Atbilstoši profesionālās izglītības pakāpēm ir noteikts profesionālās izglītības programmas apguves ilgums:

1) arodizglītības ieguves ilgums klātienē ir divi līdz trīs gadi;

2) profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums klātienē ir trīs līdz četri gadi;

3) profesionālās koledžas izglītības ieguves ilgums neatkarīgi no izglītības ieguves formas ir divi līdz trīs gadi.

(3) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde,

un to apstiprina izglītības iestādes vadītājs.

(4)Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz noslēguma pārbaudījumi:

1) profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās

koledžas izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas

eksāmens;

2) profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi noslēdz

profesionālās kvalifikācijas eksāmens un profesionālās

vidējās izglītības standartā noteiktie valsts eksāmeni.

(5) Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

VI nodaļa

Profesionālās izglītības finansēšana

33.pants. Profesionālās kvalifikācijas standartu un profesionālās izglītības standartu izstrādes finansēšana

Profesionālās kvalifikācijas standartu un profesionālās izglītības standartu izstrādi finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

34.pants. Mācību un eksaminācijas centru finansēšana

(1) Mācību un eksaminācijas centra darbību finansē no šādiem finansēšanas avotiem:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

3) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

(2) Mācību un eksaminācijas centra finansējuma valsts budžeta daļas apmēru un tās izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

35.pants. Profesionālās izglītības iestāžu finansēšana

(1) Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes finansē attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta, iedalot finansu līdzekļus mācību procesa nodrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas apmēru un kārtību nosaka to dibinātāji.

(3) Valsts var piedalīties pašvaldību un privāto profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

6., 7., 9. un 25.pants stājas spēkā ar 2001.gadu. Izglītojamiem, kas uzsākuši arodizglītības vai vidējās speciālās izglītības programmu apguvi pirms šī likuma spēkā stāšanās, pēc noslēguma eksāmenu nokārtošanas izsniedzams diploms par arodizglītību vai diploms par vidējo speciālo izglītību vai profesionālās kvalifikācijas apliecība, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 1996.gada 27.februārī apstiprināto (rīkojums nr.79) Instrukciju par profesionālo izglītību apliecinošo dokumentu noformēšanu un Izglītības un zinātnes ministrijas 1996.gada 16.aprīlī apstiprināto (rīkojums nr.164) Instrukciju par strādnieku profesiju kvalifikācijas apliecības noformēšanu, izsniegšanu, reģistrēšanu, glabāšanu un norakstīšanu profesionālās izglītības mācību iestādēs.