Izglītības, kultūrasun zinātnes komisija

Izglītības, kultūrasun zinātnes komisija

Pieņemts 2.lasījumā

 

Vispārējās izglītības likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi — izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā mācību literatūra, mācību uzskates līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, mācību materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets — pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai izglītības iestādē pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija — iespēja personām, kurām nepieciešams papildināt savas zināšanas izglītības turpināšanai nākamajā klasē vai izglītības pakāpē, iegūt noteiktas zināšanas, prasmes un izveidot noteiktu attieksmju kopumu;

8) pedagoģiski medicīniskā komisija — komisija, kuras uzdevums ir veikt diagnosticēšanu attiecībā uz izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, psihoneiroloģiskās un smagas somatiskās saslimšanas), izstrādāt mācību darbam nepieciešamos nosacījumus, noteikt izglītošanas veidu un vietu, izglītojamo attīstības īpatnības un speciālās vajadzības un konsultēt vecākus un pedagogus;

9) pirmsskolas izglītības konsultatīvais centrs — pašvaldības izglītības iestāde, kas nodrošina vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un sagatavošanā pamatizglītības uzsākšanai;

10) sekmju izraksts — izraksts, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumus (zināšanas, prasmes un attieksmes) mācību priekšmetos;

11) sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus atsevišķā mācību priekšmetā un ko izsniedz pēc īpaša veida pārbaudes;

12) valsts speciālās izglītības centrs — iestāde, kura izstrādā speciālās izglītības programmu saturu, sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību speciālās izglītības iestādēm un vada valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu;

13) speciālās izglītības iestāde — speciālā vai sanatorijas internātskola (skola), rehabilitācijas vai attīstības centrs, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

14) vērtējums — izglītības programmā noteikto prasību apguves līmeņa apliecinājums.

 

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbība un sadarbība vispārējās izglītības īstenošanas procesā, noteikt šajā procesā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, sagatavot izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriski politiskās dzīves un vērtību sistēmā.

3.pants. Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība.

(2) Vispārējās izglītības veidi ir šādi:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) pedagoģiskā korekcija.

 

II nodaļa

Kompetences sadale vispārējās izglītības īstenošanā

4.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts nozīmes vispārējās izglītības iestādes;

3) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē speciālās izglītības iestādes;

4) izstrādā noteikumus par izglītības iestāžu materiālo un finansiālo nodrošinājumu.

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) organizē valsts vispārējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartu un vispārējās izglītības programmu paraugu izstrādi un ekspertīzi;

2) nosaka vienotu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs;

3) izstrādā valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību, nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

4) vada un organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atestāciju;

5) izstrādā un apstiprina vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

6) nosaka liecību un sertifikātu formu un izsniegšanas kārtību;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību mājās vai ārstniecības iestādē;

8) nosaka mācību gada un brīvlaiku ilgumu un laiku izglītības iestādēs;

9) apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

10) apstiprina valsts vispārējās izglītības standartus;

11) apstiprina valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

12) nosaka kārtību, kādā īstenojamas vispārējās izglītības programmas.

 

6.pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.

 

III nodaļa

Vispārējās izglītības iestādes

7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē vai likvidē tās dibinātājs, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru vai viņa pilnvarotu personu.

8.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbības uzsākšana

Vispārējās izglītības iestāde uzsāk darbību viena gada laikā pēc licences saņemšanas vispārējās izglītības programmas īstenošanai un reģistrācijas Izglītības iestāžu reģistrā un Izglītības programmu reģistrā.

9.pants. Vispārējās izglītības iestādes statuss un darbība

(1) Vispārējās izglītības iestāde ir juridiskā persona, kuras darbību nosaka tās nolikums (statūti).

(2) Vispārējās izglītības iestādes pamatdarbība ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga:

1) īstenot interešu un tālākizglītības programmas;

2) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

3) sniegt dienesta viesnīcu un internātu pakalpojumus;

4) sniegt citus pakalpojumus un veikt citāda veida saimniecisko darbību, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu un ir paredzēts izglītības iestādes nolikumā (statūtos).

10.pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums (statūti)

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā (statūtos) norādāmas šādas ziņas:

1) nosaukums, atrašanās vieta;

2) darbības mērķi un uzdevumi, īstenojamās izglītības programmas un to īstenošanas forma;

3) izglītības procesa organizēšanas pamati;

4) izglītojamo tiesības un pienākumi;

5) darbinieku tiesības un pienākumi;

6) izglītības iestādes padomes, to kompetence, pašpārvaldes formas;

7) finansēšanas kārtība;

8) saimnieciskās darbības veidi;

9) reorganizēšanas un likvidēšanas kārtība;

10) citas tiesību aktos noteiktās ziņas.

11.pants. Vispārējās izglītības iestādes nosaukums

Vispārējās izglītības iestādes nosaukumā atbilstoši attiecīgajā iestādē īstenojamās izglītības pakāpei un organizācijas formai iekļaujams viens no šajā likumā norādītajiem izglītības iestāžu pakāpju un veidu nosaukumiem.

 

12.pants. Vispārējās izglītības iestādes kompetence

Vispārējās izglītības iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas;

3) izstrādā nolikumu (statūtus) un iekšējās kārtības noteikumus.

13.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā;

2) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un noteikto uzdevumu izpildi;

3) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmu prasībām;

5) izglītības iestādes nodrošinājumu ar pedagoģiskajiem darbiniekiem un izglītības programmu īstenošanu.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

(4) Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas motivēta pieprasījuma vispārējās izglītības iestādes dibinātājs lauž darba līgumu ar šīs iestādes vadītāju.

14.pants. Vispārējās izglītības iestādes padomes

Vispārējās izglītības iestādē dažādu pedagoģiskā un pārvaldes procesa uzdevumu risināšanai izveido padomi vai padomes, kuru lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

IV nodaļa

Vispārējās izglītības satura organizācija

15.pants. Vispārējās izglītības satura organizācijas dokumenti

Vispārējās izglītības saturu un tā organizāciju atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un izglītības programmas virzienam nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

2) mācību priekšmetu standarti;

3) izglītības programmas;

4) mācību priekšmetu programmas.

16.pants. Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un izglītības programmas virzienam nosaka:

1) izglītības programmu mērķus un galvenos uzdevumus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir jāievēro visām institūcijām, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas.

17.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

Mācību priekšmeta standarts ir valsts vispārējās izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka:

1) mācību priekšmeta galvenos mērķus un uzdevumus;

2) mācību priekšmeta obligāto saturu;

3) pamatprasības mācību priekšmeta apguvei;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

18.pants. Vispārējās izglītības programma

(1) Izglītības iestādes pamatdarbību nosaka izglītības programma, kuru atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīviem veido:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs;

3) izglītības programmas īstenošanas plāns;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansiālo un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji, ievērojot valsts vispārējās izglītības standartus, izglītības programmu klasifikāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvus.

19.pants. Vispārējās izglītības programmu īstenošana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs un dibinātājs, tās licencē un reģistrē Izglītības un zinātnes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Izsniegt valstiski atzītus izglītības dokumentus izglītības iestādei ir tiesības pēc tajā īstenoto izglītības programmu akreditācijas.

20.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmeta programma ir izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido:

1) mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi;

2) mācību priekšmeta mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmeta programmu atbilstoši mācību priekšmeta standartam un izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

 

V nodaļa

Pirmsskolas izglītība

21.pants. Pirmsskolas izglītības veidi

Pirmsskolas izglītības veidi ir šādi:

1) vispārējā pirmsskolas izglītība;

2) speciālā pirmsskolas izglītība.

22.pants. Pirmsskolas izglītības iestādes

(1) Pirmsskolas izglītības iestādes ir šādas:

1) vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes;

2) speciālās pirmsskolas izglītības iestādes;

3) pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri.

(2) Vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki var saņemt konsultatīvu palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajos centros bērna izglītošanai mājās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

 

23.pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšana

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vai grupu atvērt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa bērnu vecāki.

(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vai grupu atvērt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa bērnu vecāki.

24.pants. Pirmsskolas izglītības īstenošana

Pirmsskolas izglītību īsteno ģimenē, pirmsskolas iestādē vai vispārējās izglītības iestādē līdz 7 gadu vecumam.

25.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikšanās kārtībā. Izglītojamo skaitu vispārējā pirmsskolas izglītības grupā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs vai speciālajās grupās izglītojamos uzņem un atskaita, pamatojoties uz rajona pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(3) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

26.pants. Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

Pirmsskolas vecuma izglītojamajiem kopējais mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 2 gadu vecumam — 15 minūtes;

2) izglītojamajiem no 2 līdz 3 gadu vecumam — 25 minūtes;

3) izglītojamajiem no 3 līdz 4 gadu vecumam — 30 minūtes;

4) izglītojamajiem no 4 līdz 5 gadu vecumam — 45 minūtes;

5) izglītojamajiem no 5 līdz 6 gadu vecumam — 50 minūtes;

6) izglītojamajiem no 6 līdz 7 gadu vecumam — 60 minūtes.

27.pants. Pirmsskolas izglītības saturs

Pirmsskolas izglītības saturu nosaka pirmsskolas izglītības programma, kuras apguve nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, arī:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības nostiprināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības uzsākšanai;

6) valsts valodas apguvi.

28.pants. Pirmsskolas izglītības obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības uzsākšanai.

29.pants. Mācību maksa par pirmsskolas izglītību

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības ieguvi un pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanu sedz no vietējās pašvaldības budžeta.

(2) Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu.

(3) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās pirmsskolas izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

VI nodaļa

Pamatizglītība

30.pants. Pamatizglītības iestādes

(1) Pamatizglītības iestādes (izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas) atkarībā no iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.

(2) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālajā izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.

31.pants. Pamatizglītības programmu īstenošana

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Sākumskolās īsteno daļējas pamatizglītības programmas.

(3) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

32.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

33.pants. Pamatizglītības ieguve

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar ārstu komisijas atzinumu.

(4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo no vispārējās izglītības iestādes drīkst atskaitīt tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

34.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē — 20 mācību stundas;

2) 2.klasē — 22 mācību stundas;

3) 3.klasē — 24 mācību stundas;

4) 4.klasē — 26 mācību stundas;

5) 5.klasē — 28 mācību stundas;

6) 6.klasē — 30 mācību stundas;

7) no 7.klases līdz 9.klasei — 34 mācību stundas.

35.pants. Mācību stundu skaits dienā vienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no 1.klases līdz 3.klasei — 5 mācību stundas;

2) no 4.klases līdz 5.klasei — 6 mācību stundas;

3) no 6.klases līdz 7.klasei — 7 mācību stundas;

4) no 8.klases līdz 9.klasei — 8 mācību stundas.

36.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes, no 2.klases līdz 9.klasei — 40 minūtes.

37.pants. Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 1.klasei — 34 nedēļas;

2) no 2.klases līdz 8.klasei — 35 nedēļas;

3) 9.klasei — 37 nedēļas.

38.pants. Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.

39.pants. Maksa par pamatizglītību

(1) Valsts un pašvaldības budžeta pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu īstenošanu.

(2) Citas juridisko vai fizisko personu dibinātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

40.pants. Dokumenti par pamatizglītības apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

VII nodaļa

Vispārējā vidējā izglītība

41.pants. Vispārējās vidējās izglītības iestādes

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:

1) vidusskolas;

2) vakara (maiņu) vidusskolas;

3) ģimnāzijas.

(2) Vidusskola īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

(3) Ģimnāzija īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

(4) Ģimnāzijā var īstenot daļējas pamatizglītības programmas. Daļējas pamatizglītības programmas īsteno no 7.klases līdz 9.klasei.

(5) Valsts ģimnāzijas statusu piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

42.pants. Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Lai uzsāktu mācības vispārējās vidējās izglītības iestādē, nepieciešama apliecība par pamatizglītību.

(2) Pašvaldības dibinātā vispārējās vidējās izglītības iestāde, ja ir dibinātāja atļauja, ir tiesīga, uzņemot izglītojamos 10.klasē, organizēt iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

(3) Valsts dibinātā vispārējās vidējās izglītības iestāde ir tiesīga, uzņemot izglītojamos 10.klasē, ar izglītības un zinātnes ministra atļauju organizēt iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

43.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmas apguves vecums

Vispārējās vidējās izglītības programmas apguves vecums nav ierobežots.

44.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

45.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

46.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. — 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

47.pants. Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm un to nosaka mācību iestādes vadītājs.

48.pants. Mācību gada ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 10. un 11.klasei — 35 nedēļas;

2) 12.klasei — 38 nedēļas.

49.pants. Maksa par vispārējo vidējo izglītību

(1) Valsts un pašvaldības budžeta vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu īstenošanu.

(2) Citas juridisko un fizisko personu dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

50.pants. Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņem atestātu par vispārējo vidējo i zglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai valsts pārbaudes darbā, viņam tiek izsniegta liecība.

(3) Izglītojamā zināšanu un prasmju vērtējumu atsevišķā mācību priekšmetā apliecina sertifikāts par mācību priekšmeta apguvi.

VIII nodaļa

Vispārējā izglītība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

51.pants. Speciālā izglītība

(1) Speciālā izglītība ir vispārējā, darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, vispusīgu sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

52.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim, ko nosaka, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem.

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, programmas īstenošana ilgst līdz 12 gadiem.

(4) Profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas viena līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 11 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai — 3 gadiem.

(7) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem.

53.pants. Speciālās izglītības programmu īstenotāji

Izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas:

1) speciālās izglītības iestādē;

2) vispārējās izglītības iestādē;

3) izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmu;

4) mājas apstākļos vai ārstniecības iestādē.

54.pants. Speciālās izglītības iestāžu dibināšana un speciālās izglītības klašu atvēršana

(1) Speciālās izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Speciālās izglītības klasi var atvērt jebkurā vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā speciālās izglītības iestādes paraugnolikuma prasības.

55.pants. Speciālās pamatizglītības programmu apguves uzsākšana

Atkarībā no veselības stāvokļa speciālās pamatizglītības programmu apguvi izglītojamais sāk 7 vai 8 gadu vecumā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

56.pants. Izglītojamo uzņemšana speciālās izglītības iestādēs

(1) Speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita visa mācību gada laikā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(2) Valsts speciālās izglītības iestādēs izglītojamos uzņem un no tām atskaita, tikai pamatojoties uz Valsts speciālās izglītības centra atzinumu.

(3) Rajona pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu organizē attiecīgā rajona izglītības pārvalde, saskaņojot ar Valsts speciālās izglītības centru.

 

57.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Attiecībā uz individuālo speciālās izglītības programmu apguvi pedagogs sniedz rakstveida aprakstu par izglītojamā mācību sasniegumiem.

(2) Mācību sasniegumu vērtēšana tiek veikta Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

58.pants. Mācību stundu slodze speciālās izglītības iestādēs

Izglītojamā ar speciālām vajadzībām mācību stundu slodze nedēļā atbilst šā likuma 34.pantā noteiktajam stundu skaitam.

 

59.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums ir 40 minūtes, bet izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1.klasē — 30 minūtes.

60.pants. Dokumenti par speciālās izglītības apguvi

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai vidējās izglītības apguvi un sekmju izrakstu.

IX nodaļa

Sociālā un pedagoģiskā korekcija

61.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, nodrošinot izglītības apguvi vai pilnveidojot tās apguves kvalitāti, veicot audzināšanas darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, kā arī nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

62.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas iestādēs nosaka likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”.

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

63.pants. Izglītības dokumenti

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnu vai daļēju apguvi.

 

 

 

 

 

X nodaļa

Vispārējās izglītības finansēšana

64.pants. Vispārējās izglītības programmu finansēšana

(1) Akreditētās vispārējās izglītības programmas finansē dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta neatkarīgi no izglītības iestādes pakļautības un dibinātāja.

(3) Akreditētās vispārējās izglītības programmas, kuras īsteno valsts ģimnāzijas, finansē no valsts un pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

65.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finansiālos un materiālos līdzekļus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par izglītības iestāžu finansiālo un materiālo nodrošinājumu.

(2) Vispārējās izglītības iestādēm var būt šādi papildu finansu avoti:

1) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

66.pants. Pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksa

Pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes) pedagogu darba samaksai un sociālā nodokļa nomaksai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts kā mērķdotācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

67.pants. Atbildība par likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

1. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 28. panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā pēc gada no likuma spēkā stāšanās dienas.