Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums- regulējams uzņēmums, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pārvalda lidostas vai jūras ostas, kā arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, izņemot gadījumus, ja jebkurš cits uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var sniegt tādus pašus autotransporta pakalpojumus vispār vai attiecīgajā teritorijā ar tādiem pašiem noteikumiem kā pirmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība);

2) pakalpojumi – transporta pārvadājumi, apmācība, konsultāciju sniegšana, projektēšana un citi darbi, izņemot būvdarbus un piegādes;

3) pretendents – uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas izsaka vēlēšanos veikt būvdarbus, piegādāt preces, kā arī iznomāt vai sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz līgumu ar sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu.

Likuma mērķis ir:

1) panākt sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu līdzekļu racionālu izmantošanu;

2) veicināt būvdarbu veicēju, kā arī piegādātāju, iznomātāju un pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanu būvdarbos, piegādēs, nomā vai pakalpojumu sniegšanā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām;

3) nodrošināt konkurenci starp būvdarbu veicējiem, kā arī piegādātājiem, iznomātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

4) panākt atklātumu un publiskumu būvdarbu veicēju, piegādātāju, iznomātāju un pakalpojumu sniedzēju izvēles laikā.

(1) Likums nosaka kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums atlasa pretendentus un izvēlas šo pretendentu iesniegtos būvdarbu, piegāžu, nomas vai pakalpojumu piedāvājumus sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām.

(2) Likumu nepiemēro, ja:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu par būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumiem, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma darbību ārvalstīs, un ja šai darbībai ārvalstīs netiek izmantoti piegāžu un infrastruktūru tīkli Latvijā;

2) telekomunikāciju uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) slēdz līgumu par piegādēm, kas paredzētas, lai tas varētu sniegt vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus, ja citi telekomunikāciju uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var piedāvāt tādus pašus pakalpojumus ar tādiem pašiem noteikumiem;

3) energoapgādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) slēdz līgumu par enerģijas vai kurināmā (energoresursu) iegādi energoapgādes veikšanai;

4) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu;

5) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu par būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumiem, kas daļēji vai pilnīgi tiek apmaksāti no bilateriālās sadarbības, Eiropas Savienības dāvinājumiem vai starptautisku finansu institūciju aizdevumiem un dāvinājumiem, ja starpvalstu līgumā ar attiecīgo starptautisko finansu institūciju vai konkrētajā aizdevuma vai dāvinājuma līgumā ir paredzēta būvdarbu veicēja, piegādātāja, iznomātāja vai pakalpojumu sniedzēja izvēles kārtība;

6) Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā ir izsludināta valsts vai vietējā enerģētikas krīze, šis likums nav piemērojams attiecībā uz energoapgādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

7) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu par nekustamā īpašuma nomu vai pirkšanu vai tiesību pirkšanu uz nekustamo īpašumu, par regulējamo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, par šķīrējtiesu pakalpo-jumiem, par pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finansu līdzekļu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, par fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem vai par zinātniskās pētniecības darbiem (izņemot tādus pētījumus, par kuriem pilnībā samaksā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un kuru rezultātus saņem šis sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums savām vajadzībām).

(1) Atlasot pretendentus un izvēloties piedāvājumus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nediskriminē nevienu būvdarbu veicēju, piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju.

(2) Neatkarīgi no apjoma jebkuru līgumu par būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumu sniegšanu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz ar to pretendentu, kura piedāvātā cena un citi nosacījumi visvairāk atbilst sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma interesēm.

(3) Ja piegādes, nomas vai pakalpojumu sniegšanas līguma paredzamā cena (ar pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 1000 latu vai būvdarbu līguma cena (ar pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 50000 latu, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums piemēro pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles metodes. Līguma paredzamo cenu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums piemēro vienu no šādām pretendentu atlases un piedāvājuma izvēles metodēm:

1) cenu aptauja – piemēro, iepērkot preces vai saņemot pakalpojumus, ja attiecīgās preces jau tiek ražotas vai pakalpojumi pieejami neatkarīgi no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma vajadzībām un preces ir piegādātāja rīcībā;

2) atklāts konkurss – piemēro, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam publiski uzaicinot pretendentus iesniegt piedāvājumus;

3) slēgts konkurss – piemēro, pamatojoties uz to pretendentu piedāvājumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir uzaicinājis, balstoties uz zināšanām par tirgu, un kuru kvalifikācija ir iepriekš novērtēta atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma kvalifikācijas sistēmai attiecīgajai būvdarbu veikšanai, piegādēm, iznomāšanai vai pakalpojumu sniegšanai;

4) sarunas – piemēro, rīkojot sarunas (konsultācijas) ar pretendentiem.

(1) Ja piegādes, nomas vai pakalpojumu sniegšanas līguma paredzamā cena (ar pievienotās vērtības nodokli) ir no 1000 līdz 10000 latu, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums piemēro cenu aptauju vai sarunu metodi (ja nevar piemērot cenu aptauju).

(2) Ja piegādes, nomas vai pakalpojumu sniegšanas līguma paredzamā cena (ar pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 10000 latu vai būvdarbu līguma paredzamā cena (ar pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz 50000 latu, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums piemēro atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu metodi.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums atklāta vai slēgta konkursa vietā ir tiesīgs izmantot sarunas.

(4) Cenu aptaujas, atklāta vai slēgta konkursa un sarunu metodes izvēles un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums atlasa pretendentus, izmantojot konkursa vai sarunu metodi, tas izvirza visiem pretendentiem vienādas objektīvās prasības.

(2) Prasības var būt pamatotas ar objektīvu nepieciešamību sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam samazināt iespējamo pretendentu skaitu līdz līmenim, kurā tiek sabalansēta nepieciešamība pēc pretendentu atlases procedūrām un to rakstura ar nepieciešamajiem resursiem, lai tās izpildītu. Atlasīto pretendentu skaitam jānodrošina konkurence.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var izveidot un piemērot būvdarbu veicēju, piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu.

(2) Sistēmu, kurā ir dažādi kvalifikācijas novērtēšanas posmi, veido un piemēro saskaņā ar objektīvajām prasībām un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma noteikumiem. Ja nepieciešams, prasības var tikt pārskatītas līdz pretendentu uzaicināšanai uz kvalifikācijas novērtēšanu.

(3) Kvalifikācijas prasībām jābūt pieejamām būvdarbu veicējiem, piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Par prasību pārskatīšanu savlaicīgi jāpaziņo.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums lūdz ieinteresētos būvdarbu veicējus, piegādātājus, iznomātājus vai pakalpojumu sniedzējus iesniegt pieteikumus kvalifikācijas novērtēšanai saskaņā ar kvalifikācijas sistēmu, publicējot paziņojumu par iepriekšēju kvalifikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un jebkurā citā periodiskajā preses izdevumā.

(5) Pieņemot lēmumu par kvalifikāciju vai pārskatot kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nedrīkst:

1) ieinteresētajiem būvdarbu veicējiem, piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem izvirzīt atšķirīgas prasības;

2) pieprasīt vispārpieejamu informāciju.

(6) Sešu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums pieņem un rakstiski paziņo pretendentam lēmumu par pretendenta kvalifikācijas atbilstību. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas paziņo pretendentam attaisnojošos iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums informē pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalifikācija ir noraidīta, par noraidīšanas iemesliem, pamatojoties uz pretendenta atbilstību šā panta otrajā daļā minētajām prasībām.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums veic kvalifikācijas novērtēšanā atlasīto pretendentu uzskaiti.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var pārtraukt pretendentu kvalifikācijas novērtēšanu, ja tie neatbilst kvalifikācijas prasībām. Par nodomu pārtraukt kvalifikācijas novērtēšanu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums pretendentus informē rakstiski, norādot iemeslus.

Būvdarbu veicējs, piegādātājs, iznomātājs vai pakalpojumu sniedzējs tiek izslēgts no piedalīšanās pretendentu atlasē un līguma slēgšanā, ja:

1) tas ir maksātnespējīgs vai

2) tas nav samaksājis nodokļus vai sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši Latvijas Republikas vai savas mītnes zemes normatīvo aktu prasībām;

3) tas ir sniedzis sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam nepatiesu vai maldinošu informāciju.

(1) Pieteikumi par piedalīšanos pretendentu atlasē un piedāvājumi ir jānosūta rakstiski, ievērojot šajā likumā noteiktos laika ierobežojumus.

(2) Nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā līguma un tehnisko specifikāciju apjomu un nepieciešamību veikt vietas apskati vai pārbaudi.

(3) Juridiskajām personām var pieprasīt to iesniegtajos piedāvājumos vai pieteikumos norādīt informāciju par personām, kas būs atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.

(4) Ja līguma izpildē tiks iesaistītas trešās personas un slēgti apakšlīgumi, pretendentam tas jānorāda piedāvājuma dokumentos. Šis norādījums neietekmē līguma galvenā slēdzēja (ģenerāluzņēmēja) atbildību.

(1) Ja pretendents rakstiski to pieprasa, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums sešu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta iespējamam būvdarbu veicējam, piegādātājam, iznomātājam vai pakalpojumu sniedzējam konkursa nolikumu, līguma projektu un citus nepieciešamos dokumentus.

(2) Ja pretendents savlaicīgi rakstiski pieprasījis papildu informāciju, kas attiecas uz līguma dokumentāciju, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums to sniedz pretendentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kura izvērtēšanā ņem vērā:

1) piegādes vai līguma izpildes termiņu, izmaksas, to efektivitāti, piedāvājuma kvalitāti, estētisko un funkcionālo raksturojumu, tehnisko atbilstību, pēcpārdošanas apkalpošanu un tehnisko palīdzību, rezerves daļu pieejamību, piegāžu drošību, cenu un citus faktorus vai

2) viszemāko cenu.

(2) Piemērojot šā panta pirmās daļas 1.punktu, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums konkursa nolikumā norāda visus kritērijus to nozīmīguma secībā.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumus, ja savlaicīgi pieprasīti rakstiski paskaidrojumi par tām piedāvājuma daļām, kuras padara attiecīgo piedāvājumu nepamatoti lētu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var noraidīt tos piedāvājumus, kuri ir nepamatoti lēti sakarā ar saņemto valsts palīdzību vienīgi tad, ja tā rīcībā ir ziņas, ka valsts palīdzību nav apstiprinājusi Valsts palīdzības komisija.

(1) Atklāta konkursa gadījumā uzaicinājumu uz pretendentu atlasi un piedāvājumu iesniegšanu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un jebkurā citā periodiskajā preses izdevumā.

2. Slēgta konkursa vai sarunu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums rakstiski uzaicina izvēlētos pretendentus iesniegt piedāvājumus noteiktā termiņā.

(3) Uzaicinājumam pievieno konkursa nolikumu un līguma projektu, kā arī norāda šādas ziņas:

1) tās kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un adresi, no kuras saņemami papildu dokumenti, kā arī datumu, līdz kuram tos var pieprasīt, un attiecīgo samaksu, ja tāda ir noteikta;

2) piedāvājuma iesniegšanas vietu un datumu;

3) valodu, kādā jāiesniedz piedāvājumi;

4) atsauci uz publicētu uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, ja tāds ir bijis;

6. norādi uz dokumentiem, kas jāpievieno piedāvājumam;

6) pretendentu atlases un piedāvājuma izvēles kritērijus, ja tādi nav minēti uzaicinājumā;

7) citas ziņas.

(1) Presē publicētajam uzaicinājumam jāattiecas uz tiem būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets.

(2) Uzaicinājumā uz pretendentu atlasi un piedāvājumu iesniegšanu jāmin pretendentu atlases metode.

(3) Uzaicinājumā uz pretendentu atlasi jānorāda:

1. sabiedrisko pakalpojuma uzņēmuma nosaukums, adrese, tālruņa un telefaksa numurs;
2. kvalifikācijas novērtēšanas mērķis;
3. kvalifikācijas novērtēšanas laiks;
4. citas ziņas.

(1) Vismaz reizi gadā, publicējot informatīvus paziņojumus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un jebkurā citā periodiskajā preses izdevumā, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums informē:

1) piegāžu līgumu gadījumā - līgumos paredzamo kopējo cenu par katru produkcijas veidu, ja kāds no līgumiem pārsniegs 400000 latu un to paredzamā kopējā cena pārsniegs 600000 latu, ja šos līgumus paredzēts slēgt turpmāko
12 mēnešu laikā;

2) būvdarbu līgumu gadījumā - par to būvdarbu līgumu būtiskām sastāvdaļām, kurus sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir paredzējis slēgt turpmāko 12 mēnešu laikā, ja konkrētā līguma cena nav mazāka par 4000000 latu;

3) pakalpojumu un nomas līgumu gadījumā - par līgumu paredzamo kopējo cenu katrā pakalpojumu kategorijā, ja kāds no līgumiem pārsniegs
400000 latu un to paredzamā kopējā cena pārsniegs 600000 latu, ja šos līgumus paredzēts slēgt turpmāko 12 mēnešu laikā.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir publicējis informatīvo paziņojumu, uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par konkrētiem būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumiem jāpublicē ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šā paziņojuma publicēšanas.

(3) Publicējot papildu informāciju par lielākajiem projektiem, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums neatkārto informatīvajā paziņojumā sniegto informāciju.

(1) Visi šajā likumā minētie paziņojumi un uzaicinājumi tiek publicēti atbilstoši finansu ministra noteiktajai formai.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir tiesīgs paralēli publikācijai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos periodiskajos preses izdevumos nosūtīt tiešus uzaicinājumus pretendentiem. Laika ierobežojumu sāk skaitīt no publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(1) Atklāta konkursa gadījumā laikposms no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, līdz piedāvājumu iesniegšanai nedrīkst būt mazāks par:

1) 40 dienām, ja līguma cena nav mazāka par 4000000 latu būvdarbu līgumiem vai 400000 latu piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem;

2) 28 dienām, ja līguma cena nav mazāka par 4000000 latu būvdarbu līgumiem vai 400000 latu piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem un ja par to ir publicēts informatīvais paziņojums;

3) 28 dienām, ja līguma cena ir lielāka par 50000 latu būvdarbu līgumiem vai 10000 latu piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem, bet mazāka par 4000000 latu būvdarbu līgumiem vai 400000 latu piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem.

(2) Slēgta konkursa un sarunu gadījumā laika ierobežojumu var noteikt, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam un izvēlētajiem pretendentiem savstarpēji vienojoties, taču visiem pretendentiem jābūt piešķirtam vienādam laikam sagatavot un iesniegt piedāvājumus, tomēr laiks no dienas, kad pretendenti tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus, līdz piedāvājumu iesniegšanas dienai nedrīkst būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un pretendenti šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nevar vienoties par termiņu, kādā iesniedzami piedāvājumi, to nosaka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums. Nosakot laika ierobežojumus, ņem vērā līguma un tehnisko specifikāciju apjomu.

(1) Tehniskās specifikācijas ir tehniskās prasības, kuras iekļauj līgumā un/vai piedāvājuma dokumentācijā un kuras raksturo būvdarbus, piegādājamos materiālus, produktus un preces vai sniedzamos pakalpojumus.

(2) Tehniskās specifikācijas veido atbilstoši Latvijas standartiem, ja par līguma priekšmetu pastāv šādi standarti.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums tehniskajās specifikācijās par līguma priekšmetu norāda tās prasības, kuras tehnisko specifikāciju padara atbilstošu Latvijas standartiem, dodot priekšroku tehniskajām specifikācijām, kas vērstas uz līguma priekšmeta darbības rezultātu (funkciju). Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums uzskata, ka šādas tehniskās specifikācijas neatbilst līguma mērķim, var veidot arī līguma priekšmeta izskatu raksturojošas tehniskās specifikācijas.

(4) Ja par līguma priekšmetu nav Latvijas standartu, tehniskās specifikācijas veido, izmantojot citus standartus.

(5) Tehniskajās specifikācijās nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī diskriminēt vai dod priekšroku kādam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai to apvienībai, ja vien šādas specifikācijas nav izšķirošas līguma priekšmeta pastāvēšanai. Ir aizliegta norāde uz tirdzniecības markām, patentiem un specifisku izcelsmi. Tomēr, ja tehniskajā specifikācijā līguma priekšmetu citādi nevar raksturot, šādas norādes kopā ar vārdiem "vai ekvivalents" drīkst lietot.

(6) Šā panta otrā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) tehniski nav iespējams panākt produkta atbilstību Latvijas standartiem;

2) ieviešot Latvijas standartus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam būtu jāiegādājas iekārtas, kas nav savietojamas ar iekārtām, kuras ir sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma rīcībā un ar kurām kopā tas paredzējis lietot iegādājamās iekārtas;

3) ieviešot Latvijas standartus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam rodas nesamērīgi lielas izmaksas vai tehniskas grūtības;

4) atbilstošais Latvijas standarts neņem vērā tehniskos uzlabojumus, kādi radušies kopš tā pieņemšanas. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums informē attiecīgo institūciju, kas ir pilnvarota pārskatīt šos standartus;

5) projektam ir jaunatklājuma raksturs, tāpēc pastāvošos Latvijas standartus nevar piemērot.

(7) Visos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus nepieciešama informācija par atkāpēm no Latvijas standartiem, ja tādas eksistē.

(8) Šā panta piemērošana nevar būt par iemeslu obligāto tehnisko prasību neievērošanai.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kas nepiemēro Latvijas standartus, rakstiski definē stratēģiju, kā ieviest Latvijas standartus savā nozarē.

(1) Pēc iespējamo būvdarbu veicēju, kā arī piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas izmantot līgumiem, ja to paredzamā cena (ar pievienotās vērtības nodokli) pārsniedz:

1) 400000 latu - piegāžu, nomas un pakalpojumu līgumiem;

2) 4000000 latu – būvdarbu līgumiem.

(2) Ja šādas tehniskās specifikācijas balstās uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem būvdarbu veicējiem, piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, tehniskajās specifikācijās jābūt atsaucēm uz minētajiem dokumentiem.

(1) Lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir tiesīgs noteikt būvdarbu veicējiem, kā arī piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem prasības attiecībā uz tehnisko specifikāciju nosacījumiem, kvalifikācijas pārbaudēm, pretendentu atlasi un piedāvājumu izvēli.

(2) Šis likums neierobežo būvdarbu veicēju, kā arī piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam neizpaust informāciju tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

(1) Četrus gadus no piedāvājuma izvēles dienas sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kas atlasījis pretendentus un izvēlējies piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, saglabā visas ziņas un dokumentus, kas pamato lēmumus, kuri pieņemti par:

1) kvalifikāciju, pretendentu atlasi un piedāvājumu izvēli;

2) atkāpēm no Latvijas un Eiropas standartiem;

3) attiecīgās metodes izmantošanu bez iepriekšējas pretendentu uzaicināšanas iesniegt piedāvājumus.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nepiemēro šo likumu saskaņā ar 3.panta otro daļu, tas saglabā visas ziņas un dokumentus par šādu līgumu, lai varētu pamatot savu lēmumu.

(1) Katru gadu līdz 1.martam sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums Publiskās iegādes uzraudzības birojā iesniedz pārskatus par noslēgto līgumu skaitu, to summām, būvdarbu veicējiem, kā arī piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem un izmantotajām pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles metodēm.

(2) Sniedzot informāciju, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir tiesīgs norādīt, ka informācija, kuru tas nosūtījis saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir komercnoslēpums un nav publicējama.

(1) Publiskās iegādes uzraudzības birojs (turpmāk - birojs) ir valsts iestāde, kura atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā un darbojas saskaņā ar šo likumu, biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Biroja darbību finansē no valsts budžeta.

Birojam ir šādi uzdevumi:

1) izvērtēt publiskās iegādes procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām, analizēt attiecīgos statistikas datus, apkopot informāciju par publiskās iegādes apjomiem un izpildes gaitu;

2) publiskās iegādes un tās juridiskā nodrošinājuma jautājumos uzturēt sakarus ar attiecīgajām Baltijas valstu, citu valstu un starptautiskajām institūcijām;

3) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas, kā arī organizēt apmācības publiskās iegādes jautājumos;

4) kā strīdu izsķiršanas instancei izskatīt sūdzības par publisko iegādi;

5) informēt sabiedrību par publiskās iegādes procesiem.

(1) Pretendents var iesniegt sūdzību birojā ar lūgumu pārskatīt sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma darbību attiecībā uz pretendentu atlasi un piedāvājumu izvēli un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma lēmumu par šo procedūru rezultātiem, ja minētais pretendents uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir pārkāpis likumu un tiek aizskartas pretendenta intereses.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu pretendents var iesniegt sūdzību birojā tikai laikā pirms tiek noslēgts līgums, ar kura pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles procedūrām tiek aizskartas tā intereses.

(3) Pēc piedāvājuma izvēles pabeigšanas un līguma noslēgšanas pretendents ir tiesīgs griezties tiesā.

(1) Vienlaikus ar sūdzības iesniegšanu birojā pretendents rakstiski informē par to sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu.

(2) Pretendents, kas iesniedzis sūdzību, birojs un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums kopīgi izskata sūdzību piecu darbdienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas.

(3) Ja jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība, nevar atrisināt, pusēm vienojoties, birojs piecu darbdienu laikā pieņem par šo sūdzību lēmumu, kas ir obligāts abām pusēm un kuru piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta sūdzības iesniedzējam un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam. Ja likuma pārkāpums ir pilnīgi vai daļēji novērsts, lēmumā jānosaka visas tālākās darbības, kas nekavējoties jāveic, lai novērstu turpmākus likuma pārkāpumus.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas novērst likuma pārkāpumus, ja tādi konstatēti.

(1) Ja pretendents iesniedzis sūdzību birojā, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums pārtrauc pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles procedūras vai atliek pieņemtā lēmuma izpildi par šo procedūru rezultātu līdz biroja lēmuma saņemšanai par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto procedūru pārtraukšana nav pārsūdzama.

Likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.