prezidents izsludina šādu likumu:

Šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(1) Šis likums nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību un regulēšanas sistēmas izveides un darbības pamatprincipus.

(2) Valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā uzņēmējdarbību šādās nozarēs (turpmāk — valsts regulējamās nozares):

(3) Pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām — komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā uzņēmējdarbību šādās nozarēs (turpmāk — pašvaldību regulējamās nozares):

(4) To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, valsts regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — attiecīgās pašvaldības saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(5) Pasažieru regulāros autopārvadājumus (izņemot autopārvadājumus starptautiskajos maršrutos), kas tiek dotēti no valsts budžeta vai valsts speciālā budžeta, regulē valsts vai pašvaldība attiecīgi savas kompetences ietvaros saskaņā ar Autopārvadājumu likumu. Likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku un maksimālo robežtarifu maksai par šādiem pasažieru pārvadājumiem.

Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi (turpmāk — sabiedriskie pakalpojumi), kuru sniegšanu regulē saskaņā ar šo likumu, ir preču ražošana un pakalpojumu sniegšana valsts regulējamās nozarēs un pašvaldību regulējamās nozarēs (turpmāk arī — regulējamās nozares).

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds uzņēmējs, kurš, konkrētā tirgū atrodoties ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī, regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk — lietotāji) ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus.

Sabiedriskos pakalpojumus regulē saskaņā ar šo likumu izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde, kas darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot šajā likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

(1) Sabiedriskos pakalpojumus regulējamās nozarēs regulē valsts vai pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (turpmāk —regulators).

(2) Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

(1) Valsts regulējamās nozarēs regulators ir valsts iestāde, kas uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā šajās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma valsts regulējamās nozarēs izveido vienotu regulatoru — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

(3) Komisijas lēmējinstitūcija ir padome. Padome komisijas vārdā pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

(4) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā komisijas priekšsēdētāju, kas ir arī padomes priekšsēdētājs (turpmāk — priekšsēdētājs), un četrus padomes locekļus. Ministru kabinets padomes locekļu amata pretendentus izraugās konkursa kārtībā.

(5) Ja padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ amatā citu padomes locekli.

(6) Komisija ir juridiskā persona. Komisijai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance un konts Valsts kasē.

(1) Pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar šo likumu un likumu “Par pašvaldībām” regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde — regulators.

(2) Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu pašvaldību regulatoru, kas darbojas uz attiecīgo pašvaldību apstiprināta nolikuma pamata.

(3) Pašvaldība ar savu lēmumu nosaka regulatora sastāvu un izpildinstitūcijas struktūru.

(4) Pašvaldība ar savu lēmumu uz četriem gadiem ieceļ amatā regulatora priekšsēdētāju un vismaz divus locekļus. Amata pretendentus pašvaldība izraugās konkursa kārtībā. Vairāku pašvaldību kopīgi izveidota regulatora locekli var iecelt vai nu katra pašvaldība, vai arī kopīgo regulatoru izveidojušo pašvaldību pārstāvju sapulce. Uz pašvaldības regulatora priekšsēdētāju, locekļiem un to kandidātiem ir attiecināmi šā likuma 38.pantā noteiktie ierobežojumi.

(5) Pašvaldības regulatora priekšsēdētājs un locekļi savā pilnvaru termiņā ir neatceļami. Pašvaldība ar savu lēmumu regulatora priekšsēdētāju vai locekli atceļ no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām vienīgi šādos gadījumos:

(6) Pašvaldību regulējamās nozarēs regulators savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā šajās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgo pašvaldību regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(7) Uz regulatora darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā pašvaldību regulējamās nozarēs ir attiecināmi visi šā likuma noteikumi, kas reglamentē regulatora darbību, uzdevumus, tiesības, pienākumus un kompetenci, izņemot sabiedrisko pakalpojumu tarifu (cenu) (turpmāk — tarifi) aprēķināšanas metodikas noteikšanu.

(8) Pašvaldību regulējamās nozarēs tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets (projektu izstrādā par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija) pēc saskaņošanas ar pašvaldībām likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā, bet tarifus nosaka pašvaldības regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Komisija un pašvaldības regulators pilda šādas funkcijas:

(2) Regulators savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

(3) Regulators nodrošina tās informācijas aizsardzību, kas ir tā rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību.

(1) Regulators, pildot likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesīgs pieprasīt un netraucēti saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām šo uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Komisijas priekšsēdētājs piedalās Ministru kabineta komitejas sēdēs. Komisija iesniedz normatīvo aktu projektus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Institūcijām, kas iesniedz Ministru kabinetam ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu normatīvo aktu projektus, tie jāiesniedz arī komisijai saskaņošanai.

(3) Regulators izskata iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(4) Komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga sastādīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam administratīvo pārkāpumu protokolu, kas tiek izskatīts likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Komisija likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā pilnvaro pašvaldības izpildīt centralizētās siltumapgādes regulēšanas funkciju un var pilnvarot pašvaldības izpildīt citu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju valsts regulējamās nozarēs, ja attiecīgās pašvaldības tam piekrīt. Šādu pilnvarojumu komisija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā.

(6) Pašvaldībām nodoto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs organizē attiecīgā pašvaldība kārtībā, kāda šajā likumā noteikta komisijai attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs. Komisijas nodotās sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas attiecīgā pašvaldība pilda par līdzekļiem, kas komisijas budžetā paredzēti nodotās sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas izpildei.

(1) Regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju pildīšanā.

(2) Komisija savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem.

(3) Pašvaldības regulators savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem.

(4) Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par nelikumīgiem pēc būtības var atzīt tikai tiesa. Regulators atceļ savus lēmumus un izdotos administratīvos aktus, kurus tiesa atzinusi par nelikumīgiem pēc būtības, ar tiesas sprieduma stāšanos spēkā.

(1) Regulators ir atbildīgs par savas darbības likumību.

(2) Zaudējumus, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un regulējamo nozaru uzņēmumiem tieši nodarīti ar nelikumīgu regulatora lēmumu, atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā tādā apmērā, kas atbilst regulatora locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēram, un šādu zaudējumu atlīdzību regresa kārtībā piedzen no regulatora locekļiem.

(3) Regulatora loceklim, stājoties amatā, jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība. Regulatora locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo summu nosaka Ministru kabinets.

(4) Regulatora loceklis, kurš balsojis pret nelikumīgu regulatora lēmumu, ja pietiekams šāda balsojuma pamatojums atzīmēts attiecīgās regulatora sēdes protokolā vai rakstveida pamatojums pievienots protokolam, kurā par to izdarīts attiecīgs ieraksts, atbrīvojams no zaudējumu atlīdzības piedziņas regresa kārtībā.

(1) Regulatora pieņemtie lēmumi ir atklāti, un tie tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Regulators sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus lietotājiem un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu, izskaidrotu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret to.

(1) Komisija reizi gadā līdz 1.jūnijam iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finansu pārskatu.

(2) Pašvaldību regulators reizi gadā līdz 1.jūnijam iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finansu pārskatu.

(1) Regulators sadarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kuras izveidotas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā un aizsargā patērētāju tiesības regulējamās nozarēs, kā arī ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm.

(2) Pārstāvis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole attiecīgajā regulējamā nozarē, ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja regulatora sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu licence (turpmāk — licence) dod sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiesības uzņemties līdzīgas saistības vienlaikus pret vairākiem lietotājiem licencē noteiktajā teritorijā (turpmāk — licences darbības zona) un nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt šiem lietotājiem sabiedriskos pakalpojumus noteiktā kvalitātē un kvantitātē par noteiktajiem tarifiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā regulators licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru uzņēmumus, kā arī licences pieprasījuma iesniegšanas kārtību, ja tā nav noteikta nozaru speciālajos likumos.

(3) Regulators uz noteiktu laiku izsniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un regulējamo nozaru uzņēmumiem licenci, norādot tajā sabiedrisko pakalpojumu veidus.

(4) Regulatora lēmumus par licenču izsniegšanu, piešķirto licenču anulēšanu, atteikumu piešķirt licenci, kā arī par grozījumiem licences nosacījumos, ja tie attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu, 30 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Regulators uzrauga licences nosacījumu izpildi un sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem.

(6) Pašvaldības regulatoram, licencējot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, jāņem vērā attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas attīstības plāni saistībā ar regulējamo nozaru attīstību un pašvaldības saistošie noteikumi.

(1) Licencē norāda sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu un licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju, un tajā tiek ietverti arī īpašie nosacījumi, kurus paredz regulējamās nozares speciālie normatīvie akti.

(2) Licences nosacījumiem jābūt objektīvi pamatotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem.

(1) Pamatotu ierosinājumu grozīt izsniegtās licences nosacījumus vai anulēt licenci sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatoram tādā pašā kārtībā, kādu Ministru kabinets noteicis licences pieprasījuma iesniegšanai.

(2) Regulators var grozīt izsniegtās licences nosacījumus šādos gadījumos:

(3) Regulators, informējot attiecīgās regulējamās nozares ministriju vai attiecīgo pašvaldību, var anulēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izsniegto licenci gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

(4) Par licences nosacījumu grozīšanu regulators rakstveidā brīdina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vismaz 30 dienas iepriekš.

(5) Par licences anulēšanu regulators rakstveidā brīdina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vismaz sešus mēnešus iepriekš.

(6) Ja licence tiek anulēta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neatmaksā saskaņā ar šā likuma 29. un 30.pantu nomaksāto valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

(2) Komisija izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektus 90 dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas.

(3) Pašvaldības regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektus 50 dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas.

(4) Ja iesniegtajos projektos tarifi nav aprēķināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, regulators 10 dienu laikā nosūta iesniedzējam motivētu noraidījumu.

(5) Regulators pieņem lēmumu par papildu informācijas nepieciešamību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai. Šādā gadījumā regulators nosūta sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam paziņojumu par pieņemto lēmumu un pieprasa papildu informāciju vai dokumentus.

(6) Regulators, ja nepieciešams, tarifu projektu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai pieaicina attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus.

(7) Komisija izvērtētos tarifu projektus apstiprina vai noraida 30 dienu laikā pēc to izskatīšanas.

(8) Pašvaldības regulators izvērtētos tarifu projektus apstiprina vai noraida 20 dienu laikā pēc to izskatīšanas.

(9) Ja izvērtētos tarifu projektus noraida, regulators 10 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas sniedz motivētu noraidījumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(10) Tarifu projektu apstiprināšanas gadījumā regulators par to 10 dienu laikā paziņo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(11) Regulators katru gadu līdz janvāra beigām informē Finansu ministriju par prognozējamo tarifu maiņu.

(12) Pašvaldību regulatori katru gadu līdz janvāra beigām informē attiecīgās pašvaldības par prognozējamo tarifu maiņu.

Tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti atbilstoši licences nosacījumiem tās termiņā, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, var ierosināt tarifu pārskatīšanu.

(1) Valsts regulējamās nozarēs regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.

(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Informāciju par šādu kārtību valsts regulējamās nozarēs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā 10 dienu laikā pēc šīs kārtības noteikšanas.

(3) Valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji informāciju par aprēķināto tarifu projektiem publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 10 dienu laikā pēc to iesniegšanas regulatoram vai pašvaldībai, kura ir pilnvarota izpildīt regulatora funkciju valsts regulējamā nozarē.

(4) Pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji informāciju par aprēķināto tarifu projektiem publicē vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā 10 dienu laikā pēc to iesniegšanas regulatoram.

(5) Valsts regulējamās nozarēs regulatora noteiktos tarifus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 10 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

(6) Pašvaldību regulējamās nozarēs un tajos gadījumos, kad pašvaldība ir pilnvarota noteikt tarifus valsts regulējamās nozarēs, apstiprinātos tarifus publicē vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par tarifu noteikšanu.

(7) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā regulatora administratīvajā aktā noteiktajā dienā, taču ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju saņemt nepārtrauktus sabiedriskos pakalpojumus visā licences termiņā atbilstoši licences nosacījumiem tās darbības zonā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina attiecīgajā regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādā laikposmā nevar nodrošināt tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, tas atlīdzina lietotājam nodarītos zaudējumus saskaņā ar līguma nosacījumiem vai regulatora lēmumu.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošanu, ja tās rezultātā mainās licencē ietvertie nosacījumi, valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var uzsākt pēc regulatora rakstveida atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — pēc regulatora un attiecīgās pašvaldības rakstveida atļaujas saņemšanas. Šādas atļaujas tiek izsniegtas laikposmā, kas nevar būt ilgāks par pusgadu.

(2) Regulators saskaņā ar izsniegto atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošanai izdara attiecīgu grozījumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences nosacījumos.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību valsts regulējamās nozarēs var apturēt, pārtraukt vai izbeigt pēc regulatora rakstveida atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — pēc regulatora un attiecīgās pašvaldības rakstveida atļaujas saņemšanas.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam licences darbības zonā jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc saņēmēju un citu personu pamatota pieprasījuma, ja šā pakalpojumu sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē tā pamatotību un pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksas un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc reģistrēta pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 30 dienu laikā pēc reģistrētā pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu rakstveida atteikumu, ja attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, un informē par to regulatoru.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar pieprasītāju, ka tas sedz ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu saistītos papildu izdevumus.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju regulatora noteiktajā laikā un kārtībā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina regulatoram iespēju brīvi iegūt jebkuru informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un nepieciešamo informāciju par uzņēmējdarbību, kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos, kā arī iespēju iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības dokumentiem.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina regulatoram iespēju veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildei nepieciešamo pārbaudi un kontroli, kā arī iespēju piekļūt iekārtām un mēraparātiem, ievērojot drošības prasības.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var regulējamā nozar ē vienlaikus sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedībā jābūt atsevišķai uzskaitei attiecībā uz katru sabiedrisko pakalpojumu veidu, lai sniegtu regulatoram informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem regulējamā nozarē un pārskatu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbību kopumā.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ārpus regulējamām nozarēm brīvas konkurences apstākļos var veikt uzņēmējdarbību, kura šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā jānošķir no darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā uzņēmējdarbību brīvas konkurences apstākļos vai cita veida darbību, kura nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedošanu vai labdarību.

(1) Regulators pieņem lēmumu par nepieciešamību pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu:

(2) Ja regulators pieņem lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšanu, tas 10 dienu laikā paziņo par to attiecīgās regulējamās nozares atbildīgajai ministrijai vai attiecīgajai pašvaldībai. Attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, uz laiku ieceļ par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem atbildīgo personu tādu pasākumu īstenošanai, lai rosinātu uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Persona, kas ir atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, informē regulatoru vai pašvaldību par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīga izvēlēties izsoles, konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu.

Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanai visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

(2) Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs iemaksājama valsts budžetā un tiek ieskaitīta komisijas kontā Valsts kasē. Iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi komisijas darbības nodrošināšanai.

(3) Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs iemaksājama attiecīgās pašvaldības budžetā un izmantojama vienīgi pašvaldības regulatora darbības nodrošināšanai.

(4) Nozares speciālie likumi var noteikt citus regulējamo nozaru uzņēmumu maksājumus regulatora darbības nodrošināšanai, kas ir proporcionāli regulatora sniegtajiem pakalpojumiem vai lietošanā piešķirtajiem valsts resursiem.

(1) Valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi latos atsevišķi katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam katru gadu līdz 1.oktobrim nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījumu un regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

(2) Valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu gada likme nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus no uzņēmuma sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā finansu gadā.

(3) Ministru kabinets nosaka likmi (apjomu) regulējamo nozaru uzņēmumu maksājumiem par regulatora sniegtajiem pakalpojumiem vai lietošanā piešķirtajiem valsts resursiem.

(1) Regulators kā obligāta iepriekšēja ārpustiesas instance izskata no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus un citus strīdus jautājumos, kas ar šo likumu nodoti regulatora kompetencē, izņemot strīdus par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja strīdus par parāda piedziņu no saņēmēja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem izskata tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Iesniedzējs rakstveidā sniedz regulatoram ziņas par strīda būtību, lietas dalībniekiem un atbildētāju, pret kura darbību tas vēršas, norādot šīs personas adresi. Iesniedzējs pievieno iesniegumam visus tam pieejamos materiālus un dokumentus par strīda jautājumu.

(2) Regulators izskata strīdu, nodrošinot atklātumu un tiesības lietas dalībniekiem un ieinteresētajām trešajām personām saņemt informāciju un tikt uzklausītām, sniegt paskaidrojumus, iesniegt materiālus un citu savu interešu aizsardzībai un objektīvai strīda izskatīšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Regulators, ja nepieciešams, var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos, kā arī pieprasīt dokumentus un materiālus vai cita veida informāciju, kas nepieciešama objektīvai strīda izskatīšanai.

(4) Ja nepieciešams, regulators visus lietas dalībniekus vai to pārstāvjus var uzaicināt uz sēdi, kurā tiek izskatīts attiecīgais strīds, kā arī pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu bez lietas dalībnieku vai to pārstāvju klātbūtnes.

(1) Strīda izskatīšana jāuzsāk ne vēlāk kā divas nedēļas pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulators paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Regulators izvērtē strīdu pēc tā būtības un rakstura, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un pieņem lēmumu par strīda izskatīšanu šādos termiņos:

(1) Regulators lietā par strīda izšķiršanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņus. Šāds regulatora lēmums stājas spēkā divdesmit piektajā dienā pēc tā pieņemšanas, un triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmumu izsūta lietas dalībniekiem.

(2) Regulatora lēmumu lietā par strīda izšķiršanu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc tā pieņemšanas persona, kuras tiesiskās intereses šis lēmums ierobežo.

(3) Ja regulatora lēmums lietā par strīda izšķiršanu netiek apstrīdēts un pārsūdzēts tiesā, tā izpilde tiek nodrošināta lēmumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(1) Komisijas sastāvā ir sabiedrisko pakalpojumu regulatora padome (turpmāk — padome), kurā ietilpst šajā likumā noteiktajā kārtībā ievēlētais priekšsēdētājs un četri locekļi, un izpildinstitūcija, kas ir pakļauta padomei un pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai padomes sēdē un īstenotu padomes pieņemto lēmumu un izdoto administratīvo aktu izpildi.

(2) Izpildinstitūcijas sastāvā ir katrai valsts regulējamai nozarei atbilstoša struktūrvienība, kā arī citas nepieciešamās struktūrvienības.

Par padomes locekli var iecelt Latvijas pilsoni, kuram ir atbilstoša augstākā izglītība un kura zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(1) Par padomes locekli vai šā amata kandidātu nevar būt personas:

(2) Padomes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus, ciktāl tie nav noteikti šajā likumā, nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(3) Padomes loceklis nevar būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts vai ieņemt vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.

(4) Padomes loceklis trīs gadus pēc padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašnieks, akcionārs vai darbinieks, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus un rīkoties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mantu vai finansu līdzekļiem, par kuru viņš ir pieņēmis lēmumu.

Padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt savus amata pienākumus ar dienu, kura noteikta, ieceļot viņu amatā. Padomes loceklim pēc viņa iecelšanas amatā līdz dienai, kad viņš sāk pildīt savus amata pienākumus, jānovērš visi likumā attiecībā uz viņu noteiktie ierobežojumi.

(1) Padomes loceklis savā pilnvaru termiņā ir neatceļams, un viņu var atcelt no amata vienīgi šajā pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma padomes locekli atceļ no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām vienīgi šādos gadījumos:

(1) Padomes priekšsēdētājs ir arī padomes loceklis un ir atbildīgs par likumā noteikto regulatora funkciju izpildi.

(2) Priekšsēdētājs:

(3) Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis, bet, ja šāda norīkojuma nav, iepriekšējais priekšsēdētāja norīkotais padomes loceklis.

(4) Atsevišķus priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots padomes loceklis.

(5) Priekšsēdētājam ir tiesības dot rīkojumus padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(1) Padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs.

(2) Priekšsēdētājs sasauc padomes sēdi, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi.

(3) Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi.

(4) Padomes sēdes laiks un darba kārtība izziņojama visiem padomes locekļiem ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes.

(5) Darba kārtībai pievienojamas padomes sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

(6) Padomes sēdes tiek protokolētas rakstveidā. Sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

(1) Padome pieņem lēmumus balsojot, un lēmumus paraksta priekšsēdētājs.

(2) Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs padomes locekļi.

(3) Balsošana notiek atklāti, un balsošanas rezultātus ieraksta protokolā, norādot katra padomes locekļa balsojumu atsevišķi par katru sēdē izskatīto jautājumu ar atzīmi “par”, “pret” vai “atturas”.

(4) Padomes locekļi, parakstot sēdes protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatāmo jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa rakstveida pamatojuma pievienošanu protokolam.

(1) Padome nosaka komisijas iekšējās darba organizācijas kārtību un izpildinstitūcijas struktūru.

(2) Padome apstiprina nolikumu, kurā reglamentē komisijas darbību, izpildinstitūcijas darba organizāciju un struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtību, nosaka padomes sēdē izskatīšanai paredzēto lēmumu projektu un citu dokumentu sagatavošanas kārtību.

(1) Priekšsēdētājam, padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem, kā arī regulatora darbībā pieaicinātajām personām ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas vai citu ar regulatora funkciju izpildi saistītu ierobežotas pieejamības informāciju, kura tām, pildot dienesta pienākumus vai citādi, kļuvusi zināma par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību vai to uzņēmējdarbību kopumā, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī regulatora darbībā pieaicinātās personas ir tiesīgas vienīgi ar priekšsēdētāja atļauju izpaust informāciju, kura tām, pildot dienesta pienākumus, kļuvusi zināma par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību vai to uzņēmējdarbību kopumā un kura saskaņā ar likumu ir atklāta.

Padome nosaka priekšsēdētāja un padomes locekļu algu, kā arī izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu gadskārtējā valsts budžetā atalgojumiem paredzētās apropriācijas ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem darba samaksas noteikumiem.

(1) Par padomes locekļu vai izpildinstitūcijas darbinieku ietekmēšanu vai kavēšanu realizēt viņiem likumā noteiktās tiesības, par viņu goda un cieņas aizskaršanu, kā arī pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību vai viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem ir dienesta apliecības, kas jāuzrāda, pildot dienesta pienākumus.

1. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.jūlijam:

2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzsāk darbību 2001.gada 1.septembrī un līdz 2001.gada 1.oktobrim pārņem no Energoapgādes regulēšanas padomes, Dzelzceļa administrācijas un Satiksmes ministrijas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas attiecīgajās valsts regulējamās nozarēs.

3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2001.gada 1.oktobrim pārņem no Telekomunikāciju tarifu padomes telekomunikāciju regulēšanu un ir tās saistību pārņēmēja attiecībās ar SIA “Lattelekom”. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē tekomunikācijas saskaņā ar 1993.gada 4.maijā pieņemto likumu “Par telekomunikācijām” līdz brīdim, kad minētais likums zaudē spēku.

4. Pašvaldības līdz 2001.gada 1.septembrim nodrošina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas uzsākšanu pašvaldību regulējamās nozarēs.

5. Licences, kuras izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms šā likuma stāšanās spēkā, paliek spēkā līdz attiecīgās licences termiņa beigām.

6. Tie tarifi, kuri saskaņā ar šo likumu pielīdzināmi sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, bet noteikti saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šis likums, paliek spēkā līdz tiem noteiktā termiņa beigām vai līdz brīdim, kad stājas spēkā saskaņā ar šo likumu noteiktie sabiedrisko pakalpojumu tarifi.

7. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūnijā, bet 7.panta ceturtā daļa, 37. un 38.pants — 2001.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 19.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada oktobrī

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada oktobrī