Konvencija

prezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. 1997.gada 11.aprīļa Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (turpmāk — Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas II sadaļas 1. un 2.pantu kompetentā iestāde kvalifikāciju atzīšanas jautājumos Latvijā ir Akadēmiskās informācijas centrs.

4.pants. Konvencija stājas spēkā tās XI sadaļas 2.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 13.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada maijā

Eiropas Padome

ETS nr. 165

Šīs Konvencijas Puses,

apzinoties, ka tiesības uz izglītību pieder pie cilvēktiesībām un ka augstākā izglītība kā izšķirošais zināšanu ieguves un padziļināšanas faktors ir ārkārtīgi nozīmīga kultūras un zinātnes vērtība tiklab atsevišķiem cilvēkiem, kā visai sabiedrībai;

uzskatot, ka augstākajai izglītībai ir būtiska nozīme miera, savstarpējas sapratnes un tolerances veicināšanā un savstarpējas uzticības radīšanā starp tautām un valstīm;

uzskatot, ka Eiropas reģionā pastāvošo izglītības sistēmu lielā daudzveidība atspoguļo šim reģionam raksturīgo daudzveidību kultūras, sociālajā, politiskajā, filozofiskajā, reliģiskajā un saimnieciskajā jomā un šī daudzveidība ir ārkārtīgi liela un pilnībā respektējama vērtība;

vēlēdamās visiem šā reģiona cilvēkiem dot iespēju pilnībā izmantot šo daudzveidību, katras valsts iedzīvotājiem un katras Puses izglītības iestāžu studentiem atvieglojot piekļuvi citu valstu izglītības resursiem, konkrēti – atvieglojot viņu centienus turpināt mācības vai pabeigt kādu studiju posmu šo citu valstu augstākās izglītības iestādēs;

uzskatot, ka citā Eiropas reģiona valstī apgūto studiju kursu, saņemto apliecību, diplomu un grādu atzīšana būtiski veicinātu akadēmisko mobilitāti starp Pusēm;

piešķirot lielu nozīmi mācību iestāžu autonomijas principam un apzinoties, ka šo principu vajag atbalstīt un aizsargāt;

būdamas pārliecinātas, ka taisnīga kvalifikācijas atzīšana ir gan būtisks izglītības ieguves tiesību elements, gan sabiedrības pienākums;

ņemot vērā šādas Eiropas Padomes un UNESCO konvencijas, kas regulē iegūtās izglītības atzīšanu Eiropā:

ņemot vērā arī Starptautisko konvenciju par augstākās izglītības studiju kursu, diplomu un grādu atzīšanu Vidusjūras baseina arābu valstīs un Eiropas valstīs (1976), kas pieņemta UNESCO ietvaros un daļēji regulē iegūtās izglītības atzīšanu Eiropā;

apzinoties, ka šī Konvencija saistāma ar UNESCO konvencijām un starptautiskajām rekomendācijām, kas attiecas uz citiem pasaules reģioniem, un ka ir nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu starp šiem reģioniem;

apzinoties milzīgās pārmaiņas, kuras pēc šo konvenciju pieņemšanas notikušas Eiropas reģiona valstu augstākajā izglītībā un kuru rezultātā ievērojami padziļinājušās pārmaiņas gan katras valsts izglītības sistēmā, gan šajās sistēmās kopumā, un nepieciešamību pielāgot juridiskos dokumentus un praksi šīm pārmaiņām;

apzinoties vajadzību rast kopīgus risinājumus praktiskās atzīšanas problēmām Eiropas reģionā;

apzinoties vajadzību uzlabot pašreizējo atzīšanas praksi un padarīt to pārredzamāku un labāk piemērotu pašreizējai situācijai augstākās izglītības iegūšanā Eiropas reģionā;

būdamas pārliecinātas, ka Konvencijai, kas izstrādāta un pieņemta Eiropas Padomes un UNESCO vadībā, ir pozitīva nozīme kā pamatam tālākai atzīšanas prakses attīstībai Eiropas reģionā;

apzinoties, cik svarīgi ir radīt pastāvīgu izpildmehānismu šīs Konvencijas principu un noteikumu īstenošanai,

vienojas šādi:

Šīs Konvencijas izpratnē turpmāk minētie termini lietoti šādā nozīmē:

kvalificētu pretendentu tiesības pieteikties augstskolā un pretendēt uz uzņemšanu tajā.

lēmums vai sistēma, kas ļauj kvalificētiem pretendentiem studēt attiecīgā iestādē un/vai pēc augstākās izglītības attiecīgas programmas.

izglītības kvalitātes noteikšana augstākās izglītības iestādei vai programmai.

ārzemēs iegūtas kvalifikācijas vērtējums, ko kādai personai rakstveidā sniedz kompetenta iestāde.

iestāde, kam ir oficiāls pienākums pieņemt saistošus lēmumus par ārzemēs iegūtas kvalifikācijas atzīšanu.

visu veidu pēcvidusskolas līmeņa studiju kursi vai šādu kursu kopums, kuri sagatavo speciālistus vai zinātniskos darbiniekus un kurus attiecīgās Puses pārvaldes institūcijas atzīst par savas augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu.

iestāde, kura sniedz augstāko izglītību un kuru attiecīgās Puses kompetentās iestādes atzīst par savas augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu.

studiju kurss, kuru attiecīgās Puses kompetentās iestādes atzīst par savas augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu un kura pabeigšana studentam sniedz augstākās izglītības kvalifikāciju.

jebkura augstākās izglītības programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un kas ietver nozīmīgu zināšanu un iemaņu apguvi, lai gan nav pilna studiju programma.

ārvalstīs iegūtas izglītības kvalifikācijas oficiāls novērtējums, ko sniedz kompetenta iestāde attiecībā uz tiesībām turpināt izglītību un/vai stāties darbā.

1. Ja Puses centrālās pārvaldes institūcijas ir pilnvarotas pieņemt lēmumus atzīšanas jautājumos, šīs Konvencijas noteikumi šai Pusei tūlīt kļūst saistoši un tā veic nepieciešamos pasākumus, lai savā teritorijā nodrošinātu Konvencijas noteikumu izpildi.

Ja pieņemt lēmumus atzīšanas jautājumos ir pilnvarotas Puses sastāvdaļas, šī Puse Konvencijas parakstīšanas laikā vai deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai jebkurā laikā pēc tam iesniedz vienam no depozitārijiem īsu paziņojumu par savu konstitucionālo uzbūvi. Šādos gadījumos Pušu sastāvdaļu kompetentās pārvaldes institūcijas, kas tam pilnvarotas, veic nepieciešamos pasākumus, lai savā teritorijā nodrošinātu šīs Konvencijas noteikumu īstenošanu.

2. Ja pieņemt lēmumus atzīšanas jautājumos ir pilnvarotas atsevišķas augstākās izglītības iestādes vai citas iestādes, katra Puse saskaņā ar tās konstitucionālo uzbūvi nodod šīs Konvencijas tekstu šīm iestādēm un veic visus iespējamos pasākumus, lai panāktu tās noteikumu labvēlīgu ievērošanu un piemērošanu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi ar attiecīgiem grozījumiem [mutatis mutandis] attiecas uz Pušu saistībām atbilstīgi nākamajiem šīs Konvencijas pantiem.

Katra valsts, Svētais Krēsls vai Eiropas Kopiena Konvencijas parakstīšanas laikā vai deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, vai jebkurā laikā pēc tam informē vienu no šīs Konvencijas depozitārijiem par to, kuras iestādes ir pilnvarotas pieņemt attiecīgos lēmumus atzīšanas jautājumos.

Nekas no šajā Konvencijā paredzētā neatceļ nekādus labvēlīgākus kādā no Pusēm piešķirtās kvalifikācijas atzīšanas noteikumus, kas būtu ietverti esošā vai nākamā līgumā vai izrietētu no šāda līguma, kura dalībniece ir kāda šīs Konvencijas Puse vai par kura dalībnieci tā varētu kļūt.

1. Kādā no Pusēm piešķirta kvalifikācijas dokumenta turētājam, ja viņš attiecīgajai iestādei iesniedzis šādu lūgumu, ir jānodrošina iespēja iegūt šīs kvalifikācijas vērtējumu.

2. Šajā ziņā nav pieļaujama nekāda diskriminācija sakarā ar iesniedzēja dzimumu, rasi, ādaskrāsu, invaliditāti, valodu, ticību, politisko vai citu pārliecību, nacionālo, etnisko vai sociālo izcelsmi, piederību pie mazākumtautības, mantisko statusu, kārtu vai citu statusu vai kādu citu apstākli, kas būtībā neattiecas uz kvalifikāciju, kurai atzīšana prasīta. Šo tiesību nodrošināšanas nolūkā katra Puse apņemas veikt pasākumus, lai, izskatot iesniegumus par kvalifikācijas atzīšanu, tiktu ņemtas vērā vienīgi iegūtās zināšanas un iemaņas.

Katra Puse nodrošina, lai procedūras un kritēriji, kādus izmanto, vērtējot un atzīstot kvalifikāciju, būtu pārskatāmi, saskanīgi un droši.

1. Lēmumus par atzīšanu pieņem, pamatojoties uz atbilstīgu informāciju par kvalifikāciju, kuras atzīšana tiek prasīta.

2. Par atbilstošu ziņu sniegšanu pirmām kārtām atbildīgs ir iesniedzējs, kas šādas ziņas sniedz godprātīgi.

3. Neatkarīgi no iesniedzēja atbildības mācību iestādēm, kas piešķīrušas konkrēto kvalifikāciju, ir pienākums pēc iesniedzēja lūguma saprātīgā termiņā sniegt visas attiecīgās ziņas kvalifikācijas dokumenta turētājam, mācību iestādei vai tās valsts kompetentajām pārvaldes institūcijām, kurā atzīšana prasīta.

4. Puses uzdod visām attiecīgās valsts izglītības sistēmā ietilpstošajām mācību iestādēm vai, ja nepieciešams — aicina tās izpildīt katru pamatotu lūgumu sniegt informāciju, lai varētu novērtēt minētajās mācību iestādēs iegūto kvalifikāciju.

5. Pierādīt, ka iesniegums neatbilst attiecīgajām prasībām, ir tās iestādes pienākums, kas veic novērtēšanu.

Lai atvieglotu kvalifikācijas atzīšanu, katra Puse gādā, lai par tās izglītības sistēmu tiek sniegtas atbilstošas un skaidras ziņas.

Lēmumus par atzīšanu pieņem saprātīgā termiņā, ko iepriekš nosaka kompetentā atzīšanas iestāde, skaitot no brīža, kad ir sagādātas visas attiecīgajā lietā vajadzīgās ziņas. Ja atzīšanu noraida, iesniedzējam paziņo atteikuma pamatojumu un sniedz informāciju par iespējamiem pasākumiem, kurus viņš var veikt, lai atzīšanu iegūtu vēlāk. Ja atzīšanu noraida vai netiek pieņemts nekāds lēmums, iesniedzējs saprātīgā termiņā var iesniegt apelāciju.

Katra Puse atzīst vispārējām prasībām atbilstošo citu Pušu piešķirto kvalifikāciju, kura dod tiesības stāties augstskolā šajās Pusēs, lai varētu mācīties pēc attiecīgās Puses augstākās izglītības sistēmā ietilpstošajām programmām, ja vien netiek pierādītas būtiskas atšķirības starp vispārējām uzņemšanas prasībām Pusē, kur kvalifikācija iegūta, un Pusē, kur prasīts kvalifikāciju atzīt.

Citos gadījumos Puse dod iespēju kādā no citām Pusēm piešķirtas kvalifikācijas dokumenta turētājam pēc viņa lūguma saņemt šīs kvalifikācijas novērtējumu, un šādā gadījumā IV 1. panta noteikumus piemēro ar attiecīgiem grozījumiem [mutatis mutandis].

Ja kvalifikācija piešķir tiesības studēt tikai īpaša veida augstākās izglītības iestādēs vai pēc īpaša veida programmām Pusē, kur kvalifikācija iegūta, visas pārējās Puses garantē šādas kvalifikācijas dokumenta turētājiem tiesības studēt pēc līdzīgām īpašām programmām attiecīgās Puses izglītības sistēmā ietilpstošajās iestādēs, ja vien netiek pierādītas būtiskas atšķirības starp uzņemšanas prasībām Pusē, kurā kvalifikācija iegūta, un Pusē, kur prasīts kvalifikāciju atzīt.

Ja uzņemšana studijās pēc īpašām augstākās izglītības programmām ir atkarīga no konkrētām prasībām, kas tiek izvirzītas papildus vispārējām uzņemšanas prasībām, attiecīgās Puses kompetentās iestādes var tāpat izvirzīt šādas papildu prasības citās Pusēs iegūtas kvalifikācijas dokumentu turētājiem vai arī novērtēt, vai iesniedzēji, kam ir citās Pusēs iegūta kvalifikācija, atbilst tādām pašām prasībām.

Ja skolas beigšanas apliecība Pusē, kur tā iegūta, dod tiesības stāties augstskolā tikai pēc tam, kad nokārtoti kvalifikācijas eksāmeni, kas ir uzņemšanas priekšnoteikums, pārējās Puses var iepriekšminētās tiesības piešķirt ar tādiem pašiem nosacījumiem vai piedāvāt alternatīvu, kā izpildīt šādas papildu prasības savā izglītības sistēmā. Katra valsts, Svētais Krēsls vai Eiropas Kopiena Konvencijas parakstīšanas laikā vai deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai jebkurā laikā pēc tam paziņo vienam no depozitārijiem, ka izmanto šā panta noteikumus, norādot Puses, kurām paredzēts piemērot šo pantu, kā arī attiecīgo pamatojumu.

Ciktāl tas nav pretrunā ar IV 1., IV 2., IV 3., IV 4. un IV 5. panta noteikumiem, uzņemšana attiecīgā augstākās izglītības iestādē vai studijās pēc attiecīgas programmas šādā iestādē var būt ierobežota vai selektīva. Gadījumā, kad uzņemšana augstākās izglītības iestādē vai studijās pēc kādas programmas ir selektīva, uzņemšanas kārtību nosaka tā, lai ārvalstīs iegūtā kvalifikācija tiktu novērtēta atbilstoši III sadaļā minētajiem taisnīguma principiem, kas nepieļauj diskrimināciju.

Ciktāl tas nav pretrunā ar IV 1., IV 2., IV 3., IV 4. un IV 5. panta noteikumiem, uzņemšanai attiecīgā augstākās izglītības iestādē var izvirzīt nosacījumu, ka iesniedzējam jāuzrāda pietiekama prasme attiecīgās iestādes mācību valodā vai valodās vai citās īpaši noteiktās valodās.

Pusēs, kur tiesības stāties augstskolā var realizēt uz netradicionālas kvalifikācijas pamata, līdzīgu citās Pusēs iegūtu kvalifikāciju novērtē tādā pašā veidā kā netradicionālo kvalifikāciju, kas iegūta Pusē, kur atzīšana prasīta.

Lai uzņemtu studijās pēc augstākās izglītības programmām, katra Puse var tās teritorijā esošo ārvalstu izglītības iestāžu piešķirtās kvalifikācijas atzīšanu saistīt ar prasību izpildīt šīs Puses likumu konkrētas prasības vai noslēgt īpašus līgumus ar to Pusi, kura šo izglītības iestādi nodibinājusi.

Katra Puse atzīst studiju posmus, kas pabeigti augstākās izglītības programmas ietvaros citā Pusē. Šī atzīšana aptver studiju posmus augstākās izglītības programmas pilnīgā apgūšanā tajā Pusē, kur atzīšana prasīta, ja vien netiek pierādītas būtiskas atšķirības starp citā Pusē pabeigtajiem studiju posmiem un to augstākās izglītības programmas daļu, ko šie posmi aizstātu tajā Pusē, kurā atzīšana prasīta.

Citos gadījumos Puse var dot iespēju personai, kas beigusi studiju posmu augstākās izglītības programmas ietvaros citā Pusē, pēc šīs personas lūguma saņemt šā studiju posma novērtējumu, un šādā gadījumā V 1. panta noteikumus piemēro ar attiecīgiem grozījumiem [mutatis mutandis].

Katra Puse īpaši atvieglo studiju posmu atzīšanu, ja:

a) ir bijusi iepriekšēja vienošanās starp augstākās izglītības iestādi vai kompetento iestādi, kas atbildīga par attiecīgo studiju posmu, un augstākās izglītības iestādi vai kompetentu atzīšanas iestādi, kura atbild par pieprasīto atzīšanu, un

b) augstākās izglītības iestāde, kurā studiju posms pabeigts, ir izsniegusi apliecību vai izrakstu no eksāmenu un ieskaišu lapas, kas liecina, ka students ir sekmīgi izpildījis minētajam studiju posmam paredzētās prasības.

Ciktāl lēmums par atzīšanu pamatojas uz zināšanām un iemaņām, ko apliecina augstākās izglītības kvalifikācijas dokumenti, katra Puse atzīst augstākās izglītības kvalifikāciju, kas piešķirta citā Pusē, ja vien netiek pierādītas būtiskas atšķirības starp kvalifikāciju, kuras atzīšana tiek prasīta, un atbilstīgo kvalifikāciju tajā Pusē, kurā atzīšana tiek prasīta.

Citos gadījumos Puse dod iespēju kādā no citām Pusēm piešķirtas augstākās izglītības kvalifikācijas dokumenta turētājam pēc viņa lūguma saņemt šīs kvalifikācijas novērtējumu, un šādā gadījumā VI 1.panta noteikumus piemēro ar attiecīgiem grozījumiem [mutatis mutandis].

Citas Puses piešķirtas augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšana kādā no Pusēm dod vienu no šādām iespējām vai abas šādas iespējas:

a) turpināt augstākās izglītības studijas, arī kārtot attiecīgus eksāmenus, un/vai gatavoties doktora grāda iegūšanai ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro tās Puses kvalifikācijas dokumenta turētājiem, kurā atzīšana tiek prasīta;

b) lietot zinātnisko grādu atbilstoši tās Puses likumiem un noteikumiem vai jurisdikcijai, kurā atzīšana tiek prasīta.

Turklāt atzīšana var veicināt iekļūšanu darba tirgū atbilstoši tās Puses likumiem un noteikumiem vai jurisdikcijai, kurā atzīšana tiek prasīta.

Puse var novērtēt citā Pusē piešķirtu augstākās izglītības kvalifikāciju, izsniedzot:

a) ieteikumu nodarbināšanas nolūkiem;

b) ieteikumu uzņemšanai izglītības iestādē mācību turpināšanai pēc kādas no tās programmām;

c) ieteikumu jebkurai citai kompetentai atzīšanas iestādei.

Katra Puse var tās teritorijā esošo ārvalstu augstākās izglītības iestāžu piešķirtās kvalifikācijas atzīšanu saistīt ar pasību izpildīt šīs Puses likumu konkrētas prasības vai noslēgt īpašus līgumus ar to Pusi, kura šo izglītības iestādi nodibinājusi.

Katra Puse veic visus iespējamos un pieņemamos pasākumus, lai tās izglītības sistēmā saskaņā ar saviem konstitucionālajiem, tiesiskajiem un reglamentējošajiem noteikumiem izstrādātu kārtību, kā taisnīgi un ātri novērtēt, vai bēgļi, pārvietotās personas un bēgļu situācijā esošās personas atbilst prasībām, kādas izvirzītas, lai varētu stāties augstskolā, turpināt mācības pēc augstākās izglītības programmām vai veikt profesionālo darbību arī tādos gadījumos, kad kvalifikāciju, kas iegūta vienā no Pusēm, nevar pierādīt dokumentāri.

Katra Puse sniedz atbilstošas ziņas par jebkuru tās augstākās izglītības sistēmā ietilpstošo mācību iestādi un par jebkuru šo mācību iestāžu programmu, lai dotu iespēju citu Pušu kompetentām iestādēm pārliecināties, vai šo mācību iestāžu piešķirtās kvalifikācijas kvalitāte ļauj šo kvalifikāciju atzīt tajā Pusē, kur atzīšana tiek prasīta. Sniedzamas šādas ziņas:

a) Pusēs, kur ir izveidota augstākās izglītības iestāžu un programmu oficiāla novērtēšanas sistēma, – ziņas par šīs novērtēšanas metodēm un rezultātiem un kvalitātes standartiem, kas ir raksturīgi katra veida augstākās izglītības iestādei, kura piešķir augstākās izglītības kvalifikāciju, vai mācību programmai, pēc kuras var iegūt augstāko izglītību;

b) Pusēs, kur nav izveidota augstākās izglītības iestāžu un programmu oficiāla novērtēšanas sistēma, – ziņas par dažādo kvalifikāciju atzīšanu, kuras iegūtas jebkurā attiecīgās Puses augstākās izglītības sistēmā ietilpstošā augstākās izglītības iestādē vai pēc jebkuras augstākās izglītības programmas.

Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu, aktualizētu un publicētu:

a) pārskatu par attiecīgās Puses augstākās izglītības sistēmā ietilpstošo augstākās izglītības iestāžu dažādajiem veidiem, raksturojot katru mācību iestādes veidu;

b) attiecīgās Puses augstākās izglītības sistēmā ietilpstošo atzīto augstākās izglītības iestāžu (valsts un privāto) sarakstu, uzrādot šo iestāžu tiesības piešķirt dažāda veida kvalifikāciju un prasības, kas tiek izvirzītas, lai varētu iestāties katra veida iestādē un studēt pēc tās vai citas programmas;

c) augstākās izglītības programmu aprakstu;

d) to izglītības iestāžu sarakstu, kuras atrodas ārpus attiecīgās Puses teritorijas un kuras tā uzskata par piederīgām pie savas izglītības sistēmas.

Lai veicinātu ar augstāko izglītību saistītas kvalifikācijas atzīšanu, Puses apņemas izveidot izsmeļošu iegūstamo kvalifikāciju apraksta sistēmu.

1. Atzīstot, ka ir nepieciešama atbilstīga, precīza un aktualizēta informācija, katra Puse nodibina vai uztur nacionālo informācijas centru un paziņo vienam no depozitārijiem par šā centra nodibināšanu vai par pārmaiņām tajā.

2. Nacionālais informācijas centrs katrā Pusē:

a) atvieglo piekļūšanu autoritatīvai un precīzai informācijai par augstākās izglītības sistēmu un augstākās izglītības kvalifikācijām valstī, kur attiecīgais centrs atrodas;

b) atvieglo piekļūšanu informācijai par citu Pušu augstākās izglītības sistēmu un augstākās izglītības kvalifikācijām;

c) sniedz konsultācijas vai informāciju par kvalifikāciju atzīšanu un novērtēšanu atbilstoši valsts likumiem un noteikumiem.

3. Katra nacionālā informācijas centra rīcībā ir vajadzīgie resursi, kas ļauj centram veikt tā funkcijas.

Puses ar nacionālo informācijas centru palīdzību vai citādā veidā veicina UNESCO/ Eiropas Padomes diplomu pielikuma vai tam pielīdzināma dokumenta izmantošanu Pušu augstākās izglītības iestādēs.

Konvencijas īstenošanu pārrauga, veicina un atvieglo šādas institūcijas:

a) Komiteja, kas izveidota, lai īstenotu Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību;

b) Akadēmiskās mobilitātes un atzīšanas nacionālo informācijas centru Eiropas tīkls (ENIC tīkls), kas nodibināts ar mobilitātes un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1994. gada 9. jūnija un UNESCO Eiropas reģiona komitejas 1994. gada 18. jūnija lēmumu.

1. Ar šo tiek nodibināta Komiteja, kas izveidota, lai īstenotu Eiropas reģionā konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (turpmāk — Komiteja). Tajā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras Puses.

2. Šīs sadaļas 2. panta izpratnē terminu “Puse” nepiemēro Eiropas Kopienai.

3. Valstis, kas minētas XI 1.panta 1.punktā, un Svētais Krēsls, ja tās nav šīs Konvencijas Puses, kā arī Eiropas Kopiena un ENIC tīkla priekšsēdētājs var piedalīties Komitejas sēdēs kā novērotāji. Arī pārstāvjus no valsts un nevalstiskām organizācijām, kas attiecīgajā reģionā darbojas atzīšanas jomā, var uzaicināt uz Komitejas sēdēm kā novērotājus.

4. Uz Komitejas sēdēm kā novērotāju var uzaicināt arī tās UNESCO reģionālās komitejas priekšsēdētāju, kas izveidota, lai īstenotu Konvenciju par studiju kursu, ar augstāko izglītību saistīto diplomu un grādu atzīšanu Eiropas reģiona valstīs.

5. Komiteja veicina šīs Konvencijas piemērošanu un pārrauga tās īstenošanu. Šim nolūkam tā ar Pušu vairākuma atbalstu var pieņemt rekomendācijas, deklarācijas, protokolus un sevi apliecinājušas prakses paraugus, lai palīdzētu Pušu kompetentām iestādēm īstenot Konvenciju un izskatīt augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšanas iesniegumus. Lai gan šādi dokumenti nav saistoši, Puses pieliek visas pūles, lai tos piemērotu, vērstu kompetento iestāžu uzmanību uz tiem un mudinātu tos piemērot. Pirms lēmumu pieņemšanas Komiteja uzklausa ENIC tīkla viedokli.

6. Komiteja sniedz pārskatu Eiropas Padomes un UNESCO attiecīgajām iestādēm.

7. Komiteja uztur sakarus ar UNESCO reģionālajām komitejām, kas izveidotas, lai īstenotu UNESCO vadībā pieņemtās konvencijas par studiju kursu, ar augstāko izglītību saistīto diplomu un grādu atzīšanu.

8. Kvorums ir tad, ja klāt ir Pušu vairākums.

9. Komiteja pieņem savus darba kārtības noteikumus. Tā sanāk uz kārtējo sēdi vismaz reizi trijos gados. Komiteja pirmo reizi sanāk gada laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

10. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs un UNESCO ģenerāldirektors kopīgi nodrošina Komitejas Sekretariāta darbību.

1. Katra Puse savu nacionālo informācijas centru, ko izveido vai uztur saskaņā ar IX 2.pantu, norīko par Akadēmiskās mobilitātes un atzīšanas nacionālo informācijas centru Eiropas tīkla (ENIC tīkla) dalībnieku. Ja kādā Pusē saskaņā ar IX 2.pantu ir izveidots vai tiek uzturēts vairāk nekā viens nacionālais informācijas centrs, tie visi ir Tīkla locekļi, taču tiem visiem kopā ir tikai viena balss.

2. ENIC tīkls, kurā ietilpst vienīgi šīs Konvencijas Pušu nacionālie informācijas centri, seko Konvencijas praktiskai īstenošanai un palīdz valstu kompetentām iestādēm piemērot šo Konvenciju. Tīkla locekļi sanāk plenārsēdē vismaz reizi gadā, ievēlē tīkla priekšsēdētāju un Biroju saskaņā ar savas darbības pamatvirzieniem.

3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs un UNESCO ģenerāldirektors kopīgi nodrošina ENIC tīkla Sekretariāta darbību.

4. Ar ENIC tīkla palīdzību Puses sadarbojas ar citu Pušu nacionālajiem informācijas centriem, īpaši — dodot tiem iespēju iegūt visas ziņas, kas nacionālajiem informācijas centriem nepieciešamas ar akadēmisko atzīšanu un mobilitāti saistītajā darbā.

1. Šo Konvenciju var parakstīt:

a) Eiropas Padomes dalībvalsti s;

b) UNESCO Eiropas reģiona dalībvalstis;

c) jebkura cita valsts, kura parakstījusi Eiropas Padomes Eiropas kultūras konvenciju un/vai UNESCO Konvenciju par studiju kursu, ar augstāko izglītību saistīto diplomu un grādu atzīšanu Eiropas reģiona valstīs, kura ir abu konvenciju dalībvalsts vai līgumslēdzēja valsts un kura ir uzaicināta uz diplomātisko konferenci, kam uzticēts pieņemt šo Konvenciju.

2. Minētās valstis un Svētais Krēsls var izteikt savu piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības:

a) parakstot šo Konvenciju bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai

b) parakstot šo Konvenciju ar noteikumu, ka tā ratificējama, akceptējama vai apstiprināma ar vēlāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai

c) pievienojoties šai Konvencijai.

3. Parakstīšana notiek pie viena no depozitārijiem. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus deponē pie viena no depozitārijiem.

Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko mēnesim, līdz kuram piecas valstis, to skaitā vismaz trīs Eiropas Padomes un/vai UNESCO Eiropas reģiona dalībvalstis, ir izteikušas piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības. Katrā no pārējām valstīm tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad apritējis mēnesis no dienas, kad attiecīgā valsts izteikusi piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības.

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā jebkura valsts, kas nepieder pie kādas no XI 1. pantā minētajām grupām, var iesniegt lūgumu par pievienošanos šai Konvencijai. Šādu lūgumu adresē vienam no depozitārijiem, kas to nodod Pusēm vismaz trīs mēnešus pirms tam, kad uz sēdi sanāk Komiteja, kas izveidota, lai īstenotu Eiropas reģionā konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību. Depozitārijs par to informē arī Eiropas Padomes Ministru komiteju un UNESCO Izpildpadomi.

2. Lēmumu uzaicināt pievienoties šai Konvencijai valsti, kas to lūgusi, pieņem ar Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Kopiena var tai pievienoties pēc vienam no depozitārijiem adresēta tās dalībvalstu lūguma. Šādā gadījumā nepiemēro XI 3.panta 2.punktu.

4. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, vai Eiropas Kopienu šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad apritējis viens mēnesis pēc pievienošanās dokumenta deponēšanas pie viena no depozitārijiem.

1. Šīs Konvencijas Puses, kas vienlaikus ir vienas vai vairāku turpmāk minēto konvenciju Puses:

a) savstarpējās attiecībās piemēro vienīgi šīs Konvencijas noteikumus;

b) turpina piemērot iepriekš minētās konvencijas, kuru Puses šīs valstis ir, savās attiecībās ar citām valstīm, kuras arī ir iepriekš minēto konvenciju Puses, bet nav šīs Konvencijas Puses.

2. Šīs Konvencijas Puses apņemas nepievienoties nevienai no 1.punktā minētajām konvencijām, kurai tās nav jau pievienojušās, izņemot Starptautisko konvenciju par augstākās izglītības studiju kursu, diplomu un grādu atzīšanu Vidusjūras baseina arābu valstīs un Eiropas valstīs (1976).

1. Katra valsts var parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, akceptēšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, īpaši norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecas šī Konvencija.

2. Katra valsts var vēlāk vienam no depozitārijiem adresētā paziņojumā paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu uz jebkuru šajā paziņojumā norādītu teritoriju. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad apritējis mēnesis no dienas, kad depozitārijs paziņojumu saņēmis.

3. Katru paziņojumu, kas iesniegts atbilstoši abiem iepriekšējiem punktiem attiecībā uz jebkuru paziņojumā norādīto teritoriju, var atsaukt ar citu vienam no depozitārijiem adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad apritējis mēnesis no dienas, kad depozitārijs paziņojumu saņēmis.

1. Katra Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot vienam no depozitārijiem adresētu paziņojumu.

2. Šāds denonsējums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad apritējuši divpadsmit mēneši no dienas, kad depozitārijs paziņojumu saņēmis. Tomēr šāda denonsēšana neietekmē saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem pieņemtos lēmumus par atzīšanu.

3. Jautājums par šīs Konvencijas darbības izbeigšanu vai apturēšanu sakarā ar to, ka kāda no Pusēm ir pārkāpusi kādu no šīs Konvencijas noteikumiem, kurš ir būtisks šīs Konvencijas uzdevumu un mērķu sasniegšanai, izskatāms saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

1. Katra valsts, Svētais Krēsls vai Eiropas Kopiena var parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, akceptēšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, paziņot, ka patur tiesības pilnīgi vai daļēji nepiemērot vienu vai vairākus no šādiem šīs Konvencijas pantiem:

IV 8.pantu;

V 3.pantu;

VI 3.pantu;

VIII 2.pantu;

IX 3.pantu.

Citādas atrunas nav pieļaujamas.

2. Katra Puse, kas izteikusi atrunu saskaņā ar iepriekšējo punktu, var to kopumā vai daļēji atsaukt ar vienam no depozitārijiem adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā dienā, kad depozitārijs šādu paziņojumu saņēmis.

3. Puse, kas izteikusi atrunu attiecībā uz kādu no šīs Konvencijas noteikumiem, nevar prasīt, lai cita Puse šo noteikumu piemērotu; tomēr, ja tās atruna ir daļēja vai saistīta ar nosacījumiem, šī Puse var prasīt šā noteikuma piemērošanu tiktāl, ciktāl pati to ir akceptējusi.

1. Šīs Konvencijas grozījumu projektus ar Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu var pieņemt Komiteja, kas izveidota, lai īstenotu Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību. Katru šādi pieņemtu grozījumu iestrādā Konvencijas Protokolā. Protokolā nosaka tā spēkā stāšanās kārtību, kurā katrā ziņā jāparedz, ka Pusei, kura uzņemas šīs Konvencijas saistības, jāizsaka sava piekrišana.

2. Šā panta 1.punktā noteiktajā kārtībā nevar izdarīt grozījumus šīs Konvencijas III sadaļā.

3. Katrs priekšlikums par grozījumu izdarīšanu jāpaziņo vienam no depozitārijiem, kas to nodod Pusēm vismaz trīs mēnešus pirms Komitejas sēdes. Depozitārijs informē arī Eiropas Padomes Ministru komiteju un UNESCO Izpildpadomi.

1. Šīs Konvencijas depozitāriji ir Eiropas Padomes ģenerālsekretārs un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ģenerāldirektors.

2. Depozitārijs, pie kura ir deponēts dokuments vai paziņojums, informē šīs Konvencijas Puses, kā arī citas Eiropas Padomes un/vai UNESCO Eiropas reģiona valstis par:

a) katru parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;

c) katru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar XI 2. panta un XI 3. panta 4. punkta noteikumiem;

d) katru atrunu saskaņā ar XI 7.panta noteikumiem un katras atrunas atsaukšanu saskaņā ar XI 7.panta noteikumiem;

e) katru šīs Konvencijas denonsējumu, kas izdarīts saskaņā ar XI 6. panta noteikumiem;

f) katru paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar II 1. vai II 2. panta noteikumiem;

g) katru paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar IV 5. panta noteikumiem;

h) katru pievienošanās lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar XI 3. panta noteikumiem;

i) katru priekšlikumu, kas izteikts saskaņā ar XI 8. panta noteikumiem;

j) jebkuru citu dokumentu vai paziņojumu attiecībā uz šo Konvenciju.

3. Depozitārijs, kas saņem paziņojumu vai sniedz paziņojumu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, par to tūdaļ informē otru depozitāriju.

To apliecinot, šo Konvenciju parakstījuši atbilstīgi pilnvaroti pārstāvji.

Pieņemta Lisabonā 1997.gada 11.aprīlī angļu, franču, krievu un spāņu valodā divos eksemplāros, turklāt visiem četriem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks. Viens eksemplārs tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvā un otrs — Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas arhīvā. Apstiprināts noraksts tiek nosūtīts visām XI 1.pantā minētajām valstīm, Svētajam Krēslam un Eiropas Kopienai, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam.