Saeima ir pieņēmusi un Valsts

 

 

 

 

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

 

Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli”

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pašpatēriņš — pašu ražoto preču nodošana un savu pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, to skaitā darbiniekiem, bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas ir zemāka par preču vai pakalpojumu pašizmaksu;”;

izslēgt 12.punktā vārdu “pašpatēriņa”;

papildināt 14.punktu pēc vārdiem “saskaņā ar” ar vārdu “rakstveidā”.

2. 2.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “darbības, kas nodrošina”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.”;

izslēgt septiņpadsmitās daļas pēdējo teikumu.

3. Izteikt 3.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz Latvijas Republikas muitas robežas vai iekšzemes muitas iestādē maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preces, kurām tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”

 

4. 4.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus principus:

1) attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem — transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur noris pasažieru pārvadāšana;

2) attiecībā uz preču kravu pārvadājumiem — transporta pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka atkarībā no preču piegādes vietas saskaņā ar šā panta otro daļu.”

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta, kā arī veterinārmedicīnas pakalpojumus, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;”;

izteikt pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;”;

papildināt pirmās daļas 14.punktu pēc vārdiem “atkritumu izvešanu” ar šādu tekstu:

“kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus valsts vai pašvaldības institūcija sniedz privatizēto dzīvokļu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;”;

izslēgt pirmās daļas 17.punkta “a” apakšpunktā vārdus “vai citu galvojuma naudu”;

izslēgt pirmās daļas 17.punkta “e” apakšpunktu.

6. Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokli, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par precēm (ja to vērtība pārsniedz 50 latus), kuras tiek izvestas no iekšzemes, atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

7. 8.pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto pirkuma čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Tādam čekam, kurā nav ietverta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, pievienojama kvīts ar trūkstošo informāciju un attiecīgā rekvizīta nosaukumu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja elektroniskā kases aparāta čeks ir izdots par pirkumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem un tajā nav ietverta šā panta sestās daļas otrajā punktā minētā informācija, čeks izmantojams par nodokļa rēķinu, ja tajā ir ierakstīts preču saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs. Ierakstu izdara čeka virspusē vai otrajā pusē, un preču nosūtītājs apliecina to ar parakstu un spiedogu.”

8. Izteikt 10.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja apliekamā persona veic mantisku ieguldījumu neapliekamas personas pamatkapitālā, ieguldītājs zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem par ieguldāmo īpašumu. Šādos gadījumos apliekamā persona nodokļa deklarācijā palielina budžetā maksājamā nodokļa apmēru par nodokļa summu, kas aprēķināta no ieguldāmo pamatlīdzekļu neamortizētās daļas (atlikušās vērtības), atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.”

9. Izslēgt 11.panta ceturtajā daļā vārdus “bet saskaņā ar šā likuma 10.pantu zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem attiecīgajā taksācijas periodā”.

10. Izteikt 12.panta trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.”

11. Papildināt likumu ar 13.2 pantu šādā redakcijā:

“13.2 pants. Nodokļa piemērošana ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem

(1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja darījuma attiecības noformē ar vienotā parauga stingrās uzskaites dokumentu — kokmateriālu transporta
pavadzīmi-rēķinu, kura lietošanas un noformēšanas kārtību, kā arī savstarpējo norēķinu veikšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;

2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam;

3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma formu apstiprina Ministru kabinets, bet tā aizpildīšanas kārtību, kā arī metodiku, kādā grāmatvedībā uzrādāmi darījumi ar kokmateriāliem, apstiprina Valsts ieņēmumu dienests;

4) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp budžetā maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) apliekamām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem:

1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs — vismaz trīs centimetri;

2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.”

12. Papildināt likumu ar 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Likuma normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 13.2 pants ir spēkā no 1999.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 31.decembrim. Pēc šā termiņa izbeigšanās pievienotās vērtības nodoklis ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

 

8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

9. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.”

 

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 15.aprīlī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada aprīlī